Sadales tīkla prioritāte – kvalitatīva un droša elektrības piegāde klientiem
Iedzīvotāju dzīves līmenis iet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību gan sadzīvē, gan uzņēmējdarbībā, un, lai jaunākās iekārtas kvalitatīvi funkcionētu, ir nepieciešama kvalitatīva un nepārtraukta elektroenerģija. «Jo augstāks kļūst mūsu klientu dzīves līmenis un prasības, jo drošākai, efektīvākai un stabilākai ir jābūt Sadales tīkla ikdienas darbībai,» intervijā Neatkarīgajai atzīst AS Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs.
– Lietotājiem ir svarīgi saņemt stabilu, drošu elektrību un ar tādu jaudu, kāda ir nepieciešama. Par to, kā Sadales tīkls to nodrošina, parasts elektroenerģijas lietotājs varbūt pat nenojauš. Taču brīdī, kad elektrība pazūd, elektrisko tīklu kvalitātes jautājums kļūst ļoti svarīgs.
– Pirms pieciem gadiem notikusī snieglauze, kad atsevišķas apdzīvotas vietas Latvijas ziemeļaustrumos un austrumos palika bez elektrības trīs nedēļas, mums bija kā sāpīga mācību stunda. Taču tā reizē bija arī kā pagrieziena punkts, kas lika mums apzināt gan savus trūkumus, gan arī iespējas un sākt meklēt jaunus risinājumus un tehnoloģijas, lai uzlabotu elektroapgādes drošumu un kvalitāti un samazinātu nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi uz elektroapgādi. 2013. gadā izstrādājām attīstības plānu un veicām detalizētu analīzi par to, cik daudz un cik ilgi, kādu iemeslu dēļ notiek elektroenerģijas piegādes pārtraukumi klientiem. Toreiz elektrības padeves pārtraukums vienam klientam neplānotu atslēgumu dēļ (tā saucamais SAIDI indekss) bija vidēji 240 minūtes, bet šādu neplānotu atslēgumu skaits bija 3,4 uz vienu klientu (SAIFI indekss). Uzklausot uzaicināto Zviedrijas ekspertu secinājumus un ieteikumus, izstrādājām rīcības plānu, lai šo atslēgumu skaitu un ilgumu samazinātu atbilstoši Eiropas vidējam līmenim. Lai to panāktu, atbilstoši attīstības plānam katru gadu mums jāatjauno 2 procenti no kopējā elektrotīkla, tas ir, aptuveni 1600 km elektrolīniju. Valsts elektrotīkls ir vēsturiski veidojies, sākot ar 20. gadsimta vidu, un šobrīd lielākā daļa no elektrolīnijām ir padomju laika mantojums, tādēļ Sadales tīkls plānveidīgi to atjauno un uzlabo, kā arī atbilstoši pieejamajam finansējumam veic elektrolīniju pārbūvi par kabeļu līnijām. Ik gadu elektrotīkla atjaunošanā jāiegulda aptuveni 80 miljoni eiro. Elektrotīkls kā jebkura inženiertehniska iekārta ir jāuztur, jāpārbauda un laikus jāatjauno, kā arī tajā jāievieš modernas un ilgtspējīgas iekārtas. Mērķtiecīgi strādājot, esam sasnieguši to, ka atslēgumu ilgums jau ir samazinājies līdz 150 minūtēm gadā, un tas ir reāls ieguvums tautsaimniecībai kopumā, jo šajā laikā uzņēmumi ir varējuši strādāt.
– Cik bieži elektrolīnijas tiek pārbaudītas?
– Plānveida apskates veicam reizi trijos gados. Tā kā katram meistaram pārziņā ir aptuveni 1000 kilometru elektrolīnijas, tad iznāk, ka katru darba dienu viņam vajadzētu pārbaudīt elektrolīnijas aptuveni 3 līdz 4 kilometru garumā. Tāpat elektroapgādes drošuma uzlabošanai regulāri jāveic elektrolīniju trašu tīrīšana. Latvijā vairāk nekā puse elektrolīniju ir gaisvadu līnijas, no kurām vairāk nekā 20 000 kilometru šķērso mežainas teritorijas. Tuvu elektrolīnijām augoši koki, jo īpaši vārgi un bojāti, elektrotīkliem ir potenciāli bīstami. Tādēļ papildus elektrotīkla rekonstrukcijai un atjaunošanai reizi četros gados Sadales tīkls veic elektrolīniju trašu tīrīšanu, kā arī visas aizsargjoslas monitoringu un bīstamo koku izzāģēšanu. Esam sasnieguši nepieciešamo attīrīto elektrolīniju trašu apjomu – 2014. gadā tie bija 4600 km, 2015. gadā – 5400 km garumā, bet šogad trašu tīrīšanas darbus plānots veikt 5500 km garumā. Trašu tīrīšanas apjomu pieaugumu esam varējuši panākt, efektivizējot šo procesu, piemēram, iegādājoties un izmantojot drošu, modernu un efektīvu speciālo tehniku, kā arī tehnisko aprīkojumu. Faktiski patlaban lielu daļu vecās un savu laiku nokalpojušās speciālās tehnikas esam nomainījuši uz mūsdienīgu un prasībām atbilstošu, lai nepieciešamības gadījumā jebkuros laika apstākļos operatīvi nokļūtu līdz bojājumu vietām gan dziļi piesnigušās, gan purvainās, gan applūdušās vietās. Šobrīd Sadales tīkla rīcībā ir aptuveni 800 dažādu speciālu tehnikas vienību, ieskaitot ne tikai trašu tīrīšanas darbiem paredzēto, bet arī ikdienas darbiem un avārijas novēršas gadījumiem, piemēram, sniega motocikli, kvadricikli, purva traktori, pacēlāji un tamlīdzīgi.
– Vai elektrolīniju trašu tīrīšana ir jāveic pašam meža īpašniekam?
– Viņiem ir tāda iespēja, bet kopumā to darām mēs – vai nu ar saviem resursiem, vai konkursa kārtībā piesaistot uzņēmumus, kas specializējas mežizstrādē. Taču 2011. gadā pieņemtās izmaiņas Aizsargjoslu likumā paredz, ka vidējā sprieguma elektrolīniju aizsargjoslās, kas ir 60 metru platas, meža īpašnieks var veikt mežizstrādes darbus bez ciršanas atļauju izņemšanas. Tas palielina iespējamību, ka elektrolīniju trases vismaz daļēji būs jau iztīrījis pats meža īpašnieks. Taču trašu tīrīšana nav viņa pienākums, tā ir iespēja tikt, piemēram, pie malkas.
Taču ar trašu tīrīšanu un savu laiku nokalpojušo elektrības stabu nomaiņu vien ir par maz, lai uzlabotu elektroapgādes drošumu, kvalitāti un samazinātu nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi uz elektroapgādi. Kopš 2011. gada Sadales tīkls ir uzsācis mērķtiecīgu 20 kV gaisvadu līniju, kuras šķērso mežus un purvainas teritorijas, pārbūvi uz kabeļu līnijām. Ik gadu aptuveni 200 km vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīniju stratēģiski svarīgās vietās tiek pārbūvētas par kabeļu līnijām. Īpaši svarīga ir tādu vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīniju pārbūve par kabeļu līnijām, kuras nodrošina elektroapgādi apdzīvotām vietām ar vairākiem tūkstošiem klientu. Tomēr kabeļu līniju tehniskais risinājums, ekonomisku apsvērumu pamatā, visur nav izmantojams, piemēram, lauksaimniecības zemēs, jo kabeļu līniju izbūves izmaksas ir daudz augstākas par gaisvadu elektrolīniju izbūvi. Meklējot risinājumus un novērtējot citu valstu pieredzi, kur gaisvadu elektrolīniju izbūvē praktiski vairs netiek izmantoti kailvadi, uzņēmuma eksperti secināja, ka vidējā sprieguma 20 kV gaisvadu elektrolīnijās jāpielieto dubultās izolācijas vadi. Šāda tehniskā risinājuma ieviešana paaugstina gan elektroapgādes kvalitāti, gan klientu, īpaši lauksaimniecības un mežizstrādes darbu veicēju, drošību, un šādu dubultās izolācijas vada risinājumu sekmīgi izmanto visā Skandināvijā, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Jaunzēlandē un citās valstīs, jo tiek maksimāli samazināti zaru pieskaršanās un nelielu koku uzkrišanas bojājumi un letāla iznākuma gadījumi, cilvēkam nonākot kontaktā ar gaisvadu līniju.
– Daļa iedzīvotāju jau izmanto viedos skaitītājus, kas ļauj sekot līdzi savam elektrības patēriņam un vajadzības gadījumā mainīt lietošanas paradumus. Vai arī paši elektrotīkli kļūst viedāki?
– Plānojam, ka viedie skaitītāji pilnībā tiks uzstādīti līdz 2023. gadam, taču vienlaikus investējam arī viedā elektrotīkla attīstībā. Elektroapgādes drošums iet roku rokā ar IT risinājumiem, piemēram, operatīvajam darbam šogad esam sākuši izmantot vienotu datorizētu dispečeru vadības sistēmu, ar kuras palīdzību attālināti elektroniskā vidē var veikt visa elektrotīkla uzraudzību un kontroli visā Latvijā. Līdz šim mums bija piecas atsevišķas dispečeru vadības sistēmas – katrai Latvijas daļai sava. Tāpat pakāpeniski ieviešam viedā tīkla elementus, esam uzstādījuši bojājumu vietas uzrādītājus un attālināti vadāmus jaudas slēdžus. Tas jau šobrīd un arī nākotnē dos mums būtisku laika ekonomiju, jo varam attālināti konstatēt un operatīvi novērst bojājumu elektrotīklā, kas attiecīgi samazina atslēguma ilgumu klientam.
– Vai tas nozīme, ka, ieviešot šo sistēmu, Sadales tīkls par bojājumu uzzinās neatkarīgi no tā, vai klients ir pamanījis elektrības padeves traucējumus un ziņojis par tiem vai nē?
– Jā, tas ir mūsu mērķis. Un tiešām ir situācijas, ka klients saņem īsziņu par to, ka tiek veikta bojājuma labošana, bet viņš pats nemaz nav pamanījis elektrības pārrāvumu, jo atrodas, piemēram, darbā. Vakarā atgriežoties mājās, bojājums jau ir novērsts. Agrāk tiešām lielākoties bija tā, ka par līnijas bojājumu uzzinājām tikai pēc klienta zvana.
Tāpat vienlaikus arī rūpējamies par darbinieku kompetences paaugstināšanu, veicot regulāras personāla un kvalificēto būvdarbu veicēju apmācības. Esam arī paaugstinājuši darbinieku kvalifikāciju, apmācot veikt bojājumu novēršanu darbiniekus, kuru pienākumos ikdienā ir, piemēram, veikt elektroenerģijas uzskaišu pārbaudi. Tagad nepieciešamības gadījumā šie darbinieki, kurus tēlaini varētu nosaukt par universāliem kareivjiem, var tikt mobilizēti arī avāriju seku likvidēšanai. Faktiski šobrīd esam panākuši to, ka 24 stundu laikā spējam precīzi noskaidrot un piesaistīt nepieciešamos resursus, kā arī novērst bojājumus elektrotīklā. Tieši moderno tehnoloģiju ieviešana Sadales tīkla ikdienas darbā jebkuru mūsu darbinieku – elektromontieri – ir padarījusi mobilu. Ja agrāk konkrētā novada elektrotīklu sistēmu operatīvi varēja apkalpot tikai attiecīgā nodaļā strādājošs speciālists, tad šodien ikviens no viņiem var strādāt jebkurā Latvijas vietā. Iemesls tam ir vienkāršs – esam digitalizējuši visu sava elektrotīkla karti, un tas nozīmē, ka ar GPS raidītāju palīdzību, piemēram, speciālists no Daugavpils var strādāt un novērst bojājumu elektrosistēmā Liepājas pusē. Viņam nebūs jāmeklē ilgstoši kartē, kurā tieši vietā atrodas bojātais transformators vai pārrautais vads. Atslēguma precīzu vietu speciālistam parādīs GPS meklētājs.
– Vai šis darbs, ko ieguldāt tīkla modernizēšanā un drošuma paaugstināšanā, ir nesis augļus?
– 2007. gadā, kad tika nodibināta AS Sadales tīkls, bojājumu skaits gadā sasniedza 50 tūkstošus, savukārt pērn tika reģistrēti 25 tūkstoši, uz pusi mazāk. 2015. gadā elektrības padeves pārtraukums vienam klientam neplānotu atslēgumu dēļ (SAIDI indekss) bija vidēji 150 minūtes, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir ievērojams uzlabojums, taču Eiropā vidēji tās ir 90 minūtes. Valstis, kurās mežu platības pārsniedz 30%, šis indekss ir vidēji 100 minūtes. Latvijā meži aizņem aptuveni 53% no teritorijas, tāpēc, lai Latvijā sasniegtu šo valstu SAIDI indeksu, elektrotīklā jāveic apjomīgi rekonstrukcijas un pārbūves darbi. Turklāt elektrotīkla izbūve jāveic tā, lai tas kalpotu vismaz 50 gadus.
Sadales tīkls jau ir uzsācis un īsteno investīciju programmu, kas paredz katru gadu modernizēt un atjaunot aptuveni 1600 kilometrus elektrības līniju. Tās ir apjomīgas ilgtermiņa investīcijas.
Tādēļ pirms elektrotīkla rekonstrukcijas vienmēr ir jautājums, ko darīt ar tām elektrolīnijām, kas nodrošina elektroapgādi vienam objektam, kurā nav elektrības patēriņa. Atjaunot šo līniju vai nē? Un šis jautājums par tā saucamajiem nulles pieslēgumiem ir nopietna problēma. No kopējā vairāk nekā viena miljona juridisko un mājsaimniecību klientu objektu skaita ap 12% jeb vairāk nekā 121 tūkstotī pieslēguma punktu klienti elektrību nelieto nemaz vai ārkārtīgi niecīgā apjomā. Taču atbilstoši izsniegtajai sadales sistēmas operatora licencei un līgumattiecībām Sadales tīklam ikvienam klientam neatkarīgi no tā atrašanās vietas un elektrības patēriņa apjoma ir jānodrošina pastāvīga konkrētā objekta elektroapgāde. Kopējais gaisvadu elektrolīniju garums tikai līdz šiem objektiem vien ir 3000 km – tās ir jāuztur darba kārtībā un laikus jāatjauno, kā arī vismaz reizi gadā fiziski jāpārbauda ikviena elektroenerģijas skaitītāja stāvoklis un rādījumi.
Lai uzturētu šīs gaisvadu elektrolīnijas, kas nodrošina enerģijas piegādi šādiem faktiski zaudējumus nesošiem objektiem, ST ekspluatācijas izmaksas gadā sasniedz vairākus miljonu eiro. Salīdzinājumam – elektrotīkla garums, ko ik gadu mūsu speciālisti atjauno atbilstoši Sadales tīkla attīstības plānam, ir 1600 kilometru. Kā redzam, šie savā ziņā pa tukšo izlietotie līdzekļi ir elektrotīkla atjaunošanas divu gadu darbu apjoms, kas daļai mūsu klientu liek gaidīt uz elektrotīkla modernizāciju ilgāk. Kabeļu elektrotīkla uzturēšanas izmaksas salīdzinoši ir krietni zemākas, bet uzturēt gaisvadu elektrolīniju uz viensētu laukos, kur patēriņš bieži nesasniedz pat dažas kilovatstundas mēnesī, ir ļoti dārgi, un visas šīs izmaksas tiek iekļautas Sadales tīkla tarifos, kuras, apmaksājot elektroenerģijas rēķinus, sedz visi klienti. Protams, cilvēks ir noslēdzis līgumu ar Sadales tīklu un attiecīgi arī gaida, ka tad, kad reizi gadā vai biežāk ieradīsies savā īpašumā, viņam būs nodrošināts elektroenerģijas pieslēgums. Taču reāli viņš visu pārējo laiku nemaksā neko, tajā skaitā arī elektrolīnijas uzturēšanas izmaksas. Tās samaksā visi pārējie elektrības lietotāji caur sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem.
– Sev izdevīgāko elektrības tirgotāju katrs klients – gan mājsaimniecība, gan uzņēmumi – var izvēlēties pats, savukārt tīkla pakalpojums visiem maksā vienādi, neatkarīgi no tā, no kura elektrības tirgotāja tiek pirkta elektrība. Vai ir kāda iespēja samazināt tīkla tarifa rēķinu?
– Jā, protams. Ikvienam klientiem ir iespēja pārskatīt pieslēgumu skaita vai jaudu nepieciešamību. Situācija ir tāda, ka klienti ir rezervējuši lielas elektrotīkla jaudas, kuras netiek efektīvi izmantotas, pat zem 10%. Ārkārtīgi izplatīti ir gadījumi, kad klientam objektā tiek nodrošināta liela pieslēguma jauda, bet, izvērtējot reālo stāvokli un elektrības patēriņu, redzams, ka šiem objektiem tik liela jauda nemaz nav nepieciešama. Līdz ar to jaunie tarifi dos motivāciju klientiem pārskatīt, vai viņiem tiešām ir nepieciešama tik liela elektrības jauda. Ja tas nav nepieciešams, klientam ir iespēja to samazināt, vienlaikus samazinot savu kopējo rēķinu par elektrību. Veicot klientu aptauju, secinājām, ka tikai 30 procenti no aptaujātajiem bija dzirdējuši par iespēju samazināt elektrības rēķinu, atsakoties no nevajadzīgam jaudām, savukārt tikai piektā daļa no respondentiem, kuri zināja par iespēju samazināt elektrotīkla jaudu, reāli to arī izmantoja. Atsakoties no liekām elektriskām jaudām, tiek radīta iespēja pieslēgt jaunus lietotājus pie esošām elektrolīnijām.
– Uzņēmēji droši vien bažījas, ka, atsakoties no šobrīd it kā liekās jaudas, viņiem pēc tam ļoti dārgi būs jāmaksā, lai to palielinātu, ja būs tāda vajadzība.
– Šeit es gribu atgādināt, ka Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem paredz sešu mēnešu objekta iepriekšējās jaudas saglābšanu. Tas nozīmē, ka pusgada laikā pēc tam, kad pēc klienta lūguma tiek samazināta pieslēguma jauda, viņš var atgriezt iepriekšējo jaudu. Protams, katram pašam ir jāizvērtē nepieciešamība pēc jaudas un tās uzturēšanas izmaksas. Šobrīd izstrādājam arī speciālu kalkulatoru, kas juridiskajām personām ļaus vieglāk veikt aprēķinus par līdzsvaroto sadales sistēmas pakalpojumu tarifu ietekmi uz klientu rēķinu un līdz ar to arī atvieglos izvēli par jaudu nepieciešamību. Kalkulators būs pieejams mūsu mājaslapā www.sadalestikls.lv. Šajā mājaslapā jau ir pieejams kalkulators mājsaimniecībām, ar kura palīdzību var aprēķināt aptuvenās kopējās izmaiņas elektrības rēķinā pēc tarifu stāšanās spēkā.
– Jaunais tarifu projekts tiek saukts par līdzsvarošanu. Kāpēc tā?
– Sadales tīkla tarifs nav mainījies aptuveni piecus gadus. Pirms pieņemt lēmumu par izmaiņām, mēs ļoti ilgi un rūpīgi analizējām, lai jaunais tarifs būtu līdzsvarots un godīgs, vienlaikus arī strādājot pie mūsu sniegtā pakalpojuma uzlabošanas un iekšējās darbības efektivitātes. Līdz šim mājsaimniecības norēķinājās atbilstoši savam elektrības patēriņam, proti, cik patērēju, tik arī samaksāju. Ja objektā elektrības patēriņa nav, klients nemaksā neko, savukārt mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šis pieslēgums vienmēr ir darba kārtībā un klienta objektā būtu nepārtraukta elektroapgāde. Tādējādi veidojas negodīga situācija, ka tie klienti, kuri elektrību patērē, faktiski samaksā par tiem, kuri nepatērē neko, bet kuru pieslēgums ir jāuztur. Sadales tīkla speciālisti ir analizējuši, kā izveidot vienlīdzīgus nosacījumus visiem klientiem neatkarīgi no tā, vai elektrība tiek lietota vai nē, un kā risinājums ir tarifu struktūras izmaiņas, par ko runā visi Eiropas sadales sistēmas operatori – lai daļa maksājuma par elektrotīkla izmantošanu būtu fiksēta un tikai daļa mainīga atbilstoši reālajam elektrības ikmēneša patēriņam, un tāda jau šobrīd tā ir juridiskajiem klientiem Latvijā un daļai mājsaimniecību ar dalītu dienas un nakts tarifu. Paredzētās izmaiņas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūrā ir vērstas uz to, lai uzlabotu sadales sistēmas pakalpojuma kvalitāti, uzlabotu tās drošumu, kā arī veicinātu optimāla un efektīva elektrotīkla atjaunošanu, kurā ieguldītās investīcijas dod atdevi, samazinot avārijas atslēgumu ilgumu un skaitu. Šāds risinājums būs ne tikai vienlīdzīgs, bet arī ļaus mums daudz efektīvāk plānot elektrotīkla modernizāciju, kā arī nodrošināt pakalpojumu kvalitāti līdzvērtīgu ikvienam klientam neatkarīgi no objekta atrašanās vietas.
– Iespējamās izmaiņas elektrības norēķinu kārtībā uztrauc daudzas Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumus. Droši vien arī Sadales tīkls pēdējā mēneša laikā ir jutis pastiprinātu sabiedrības interesi saistībā ar gaidāmajām izmainām.
– Kā sociāli atbildīgs uzņēmums nevairāmies no komunikācijas ar sabiedrību un arī paši iniciējam tikšanās ar dažādām sabiedrības grupām. Līdz šim esam jau tikušies ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pensionāru federāciju, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību un plānojam tikties vēl ar Būvmateriālu ražotāju asociāciju, kā arī esam sazinājušies arī ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju. Plānotās izmaiņas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos esam gatavi skaidrot arī citām ieinteresētajām pusēm, komunikācijā ar mājsaimniecības lietotājiem tiks iesaistīti elektroenerģijas tirgotāji, savukārt uzņēmuma speciālisti sniegs konsultācijas juridiskajiem klientiem.
Vidējais neplānotu pārtraukumu ilgums vienam lietotājam (SAIDI) 2015. gadā, min
Polija 256
Horvātija 176
Latvija 153
Slovākija 111
Igaunija 102
Čehija 98
Grieķija 96
Portugāle 89
Lietuva 72
Zviedrija 71
Francija 68
Ungārija 67
Slovēnija 60
Apvienotā Karaliste 55
Itālija 42
Austrija 34
Nīderlande 23
Vācija 15
Dānija 11
Avots: Sadales tīkls