Sāk pārbaudīt policistu ienākumus
Jau mēnesi par publisku akciju padarīto naudas skaitīšanu Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieku kabatās vakar pastiprināja VID vadītāju nomaiņas prasītāji pie valdības ēkas.
Latvijā jau sen ir spēkā prasība valsts amatpersonām deklarēt savus ienākumus un īpašumus, bet tā tomēr automātiski nepadara amatpersonas godīgas. Tieši otrādi, savā reālajā izpildījumā mantiskās deklarācijas ir kļuvušas par noziedzīgo ieņēmumu legalizācijas veidu. Tiklīdz amatpersonas ir deklarējušas ienākumus no dāvinājumu vai mantojumu saņemšanas, īpašumu pārdošanas vai parādu atgūšanas, tā šie ienākumi kļūst par legāliem ienākumiem bez neviena jautājuma par dāvinājumu vai aizdevumu un atdoto parādu naudas izcelsmi. Formāli jautājumiem ir jānāk pat dubulti no VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, bet faktiski ir tā, ka abas iestādes vairāk nekā desmit gados nav saskaņojušas, ko jautās viena un ko – otra, tāpēc nejautā neviena. Žurnālistu tiesības jautāt ir tieši tikpat lielas, cik amatpersonu tiesības neatbildēt uz jautājumiem.
Tikai šogad notika tā, ka visaugstākās amatpersonas – Ministru prezidente Laimdota Straujuma un finanšu ministrs Jānis Reirs – sāka atkārtot pa televizoru dzirdētus jautājumus par dažu Finanšu policijas (FP) ietekmīgāko amatpersonu neticamajiem ienākumiem kā, piemēram, pusmiljona eiro mantojumu no mātes, kura to sakrājusi no skolotājas algas. Te uzreiz nepieciešama korekcija, ka tie bija jau demisionējušās valdības locekļi ar tiesībām uz tikai retoriskiem jautājumiem, taču tagad to pašu jautā jaunā finanšu ministre Dana ReiznieceOzola. Viņa noteikusi 1. martu par termiņu VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei atskaitīties nevis par aizdomīgu VID darbinieku meklēšanas plāniem, bet ar jau atlaistu darbinieku sarakstu.
Ar vecās un jaunās valdības ministru pūlēm FP tēma jau mēnesi tiek turēta masu uzmanības lokā, tomēr pikets parādīja, ka atsaucas tai tikai tie, kuriem galvenais ir redzēt sevi masu saziņas līdzekļos. Sabiedrība brīnās par jauno metodi, kā politiskie un gan jau arī kriminālie grupējumi sākuši kārtot savas attiecības. Vēl cits iemesls VID tēmas uzturēšanai valdības līmenī varētu būt gaidāmās nepatikšanas, ja valsts ieņēmumu plāns tiks izpildīts tik slikti, kā tika izpildīts janvārī un, pēc pašreizējiem iespaidiem, arī februārī. Tomēr nav iespējams kāpināt valsts ieņēmumus ar dažu FP darbinieku un pat ar I. Pētersones atlaišanu, jo ieņēmumus limitē ekonomiskā konjunktūra un valsts iestāžu darbs kopumā.
Ne labāk par FP strādā Iekšlietu ministrijas sistēmā esošā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ar tās vēl neseno priekšnieku Gati Gudermani, kam viņa nekur nestrādājošā sieva dāvinājusi 58 tūkstošus, 49 tūkstošus un pat 134 tūkstošus eiro gadā. Tikai 2014. gada beigās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis teicās pamanījis neatbilstību starp G. Gudermaņa personiskajiem un valsts ienākumiem, t. i., ienākumu trūkumu ekonomiskās noziedzības dēļ. Pēc tam vēl vajadzēja laiku līdz šā gada sākumam, lai G. Gudermani no darba policijā atlaistu. Ir iespējams viņa atlaišanu saistīt ar R. Kozlovska izlolotā IeM Iekšējās drošības biroja darba uzsākšanu. Kā Neatkarīgajai vakar apliecināja biroja priekšnieks Valters Mūrnieks, birojs patiešām veicot atsevišķu policiju amatpersonu ienākumu deklarācijās norādītās informācijas pārbaudi un plānojot šo darbu turpināt.