Zināšanas par pensiju veidošanos labākas ir Lietuvā un Igaunijā, tāpat arī uzticība esošajai pensiju sistēmai un savām iespējām nodrošināt vecumdienas, secināts SEB bankas pētījumā Pensometrs.
«Latvijā 12 procenti iedzīvotāju domā, ka zina, kā darbojas pensiju sistēma, taču no viņiem tikai divi procenti patiešām to zina un var atbildēt uz precizējošiem jautājumiem. Uzskatu, ka to var saukt par šokējošu faktu,» atzīst SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.
Pētījumā, kurā par pensiju sistēmu un gatavību pensijai aptaujāti darba spējīgie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem, noskaidrots, ka zināšanas par pensiju sistēmu kaimiņvalstīs ne tikai vienkārši ir augstākas, bet – būtiski augstākas. Lietuvā šis rādītājs jeb indekss ir 4,1, Igaunijā – 4, Latvijā – tikai 2,9. Zemā indeksa vērtība liecina, ka interese un zināšanas par pensiju sistēmu ir nepietiekamas. Arī interese par ieguldījumiem pensiju otrajā līmenī Latvijā ir mazāka nekā kaimiņvalstīs – tikai puse aptaujā varēja atbildēt, kādu pensiju ieguldījumu plānu viņi ir izvēlējušies. Eksperti skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc par otrā līmeņa pensiju uzkrājumiem Latvijā ir mazāka interese, varētu būt fakts, ka Latvijā otrais pensiju līmenis cilvēkiem neasociējas ar personīgajiem uzkrājumiem, jo tie nav mantojami, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas.
Latvijā ir arī zemāka uzticība esošai pensiju sistēmai, turklāt tā gada laikā ir samazinājusies. Visās trīs Baltijas valstīs strādājošie vairāk tic savai spējai nodrošināt pārtikušas vecumdienas, nevis uzticas valstij. Vispārliecinātākie par savām spējām ir igauņi. Igaunijā ir arī augstākā pārliecība par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā un iespējām nodoties atpūtai vecumdienās. Latvijā šī pārliecība gada laikā ir kritusies un vismaz 70 procenti uzskata, ka viņu finansiālā situācija vecumdienās nebūs ne ar ko labāka kā pašreizējiem pensionāriem.
Kāda ir strādājošo rīcība, lai palielinātu savus ienākumus pensijas vecumā? Latvijā uzkrājumus pensijai veic 25 procenti iedzīvotāju (pērn to atzina 18 procenti), tomēr regulāri to dara tikai 14 procenti iedzīvotāju, uzkrājot vidēji mēnesī 49 eiro. «Galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji nekrāj pensijai, ir pārāk mazie ienākumi,» saka K. Lomanovska. «Latvijas strādājošie, kuri nekrāj vecumdienām, atbildēja, ka viņu ienākumiem būtu jābūt par 52 procentiem lielākiem nekā pašlaik, lai viņi varētu sākt krāt pensijai.»
Pētījuma autori uzskata, ka iedzīvotājiem kopumā ir pārspīlētas cerības uz alternatīvām, kas ļaus izdzīvot vecumdienās. Visoptimistiskākie ir šodienas trīsdesmitgadnieki. Vispopulārākā alternatīva ir strādāšana vecumdienās – tā plāno darīt 77 procenti aptaujāto. Pēc bankas datiem, trešdaļa pensionāru patiešām arī strādā, vidēji līdz 70 gadiem. Vēl viena alternatīva – atbalsts no ģimenes un bērniem, jo jau daudzi pašreizējie strādājošie atbalsta savus vecākus (21 procents), tāpēc cer, ka tā darīs arī viņu bērni. Iedzīvotāji cer arī uz darba devēju pensiju (iemaksas trešajā pensiju līmenī), īpaši gados jaunie darbinieki, kā arī paļaujas, ka vecumdienās pārdos īpašumus, naudu nesīs investīcijas, privātbizness un uzkrājumi.