Veselības ministrijas (VM) iecere ārstniecības iestāžu pacientus uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā rada palielinātu korupcijas risku, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Vērtējot ieceri pacientus ranžēt pēc prioritātēm, tiesībsargs aģentūrai LETA norādīja, ka šajā idejā ir saskatāma loģika, neatliekamus un akūtus gadījumus izvirzot par prioritāti. Taču jebkurā gadījumā veselības aprūpes sistēmai ir jābūt pieejamai, ja mainās ierastā kārtība, tad visus esošos un potenciālos pacientus par to ir laikus jābrīdina, lai neveidotos lieks stress un uztraukums, ka cilvēki nesaņems valsts veselības aprūpes pakalpojumus.
Jansona ieskatā šajā iniciatīvā ir saskatāmi gan plusi, gan mīnusi.
Runājot par ieguvumiem, viņš norāda, ka pakalpojuma pieejamība prioritārā secībā pati par sevi ir ļoti apsveicama lieta, lai tiešām pakalpojumu varētu saņemt prioritāri tie, kam ir nopietni draudi veselībai un dzīvībai, un īpaši prioritārās grupas, piemēram, bērni, grūtnieces, cilvēki ar smagām saslimšanām un citi.
Tomēr Jansons uzsvēra, ka šāda kārtība "noteikti rada palielinātu korupcijas risku, jo pie mūsu sistēmas, apziņas un kultūras, kāds, kuram vajadzība nebūs tik prioritāra, noteikti pacentīsies "iespraukties" prioritārajā galā". Līdz ar to nopietni jāstiprina kontroles mehānisms, sacīja Jansons.
Tiesībsargs uzsvēra, ka joprojām ir neskaidra rindu veidošanās caurskatāmība. Līdz ar to ir jautājums, vai pastāv prioritāro pacientu vienots izvērtēšanas mehānisms (konkrēti kritēriji) vai tas tiks uzlikts uz ģimenes ārstu pleciem, piemēram, lai izvērtētu cilvēkiem ar akūtām saslimšanām paredzamos izmeklējumus pie speciālista.
Pastāv risks, ka "citām personām" gaidīšanas rindas vairākkārt pagarināsies. Turklāt tiesībsargam arī rodas jautājums, ko plānots darīt ar tiem, kas jau tagad ir gaidīšanas rindās, proti, kā tiks šķiroti vienas grupas pacienti.
"Skaidrs, ka pieaugs neapmierinātība, jo ar pieejamību jau tā ir gauži bēdīgi, jau šobrīd laiku pa laikam Tiesībsarga birojā saņemam iesniegumus, kur kāds sūdzas, ka pat iepriekš saskaņots ārsta izmeklējums/operācija tiek pārcelts uz vēlāku laiku, jo kvota izmantota kādam steidzamākam gadījumam," pauda tiesībsargs.
Jansons uzver, ka nav pieļaujams rindas organizēšanu atstāt tikai ārstniecības iestādes ziņā. Tiesībsarga ieskatā VM turpmākie speramie soļi situācijas sakārtošana būtu iestrādāt normatīvajā regulējumā maksimālo gaidīšanas laiku, kādā veselības aprūpes pakalpojums jānodrošina, kā arī gaidīšanas laika ievērošanas kontroles mehānismu.
Tiesībsargs norāda uz atbildīgo personu, it īpaši to, kuras ir tiešā saziņā ar pacientiem, uzdevumu spēt ļoti kvalitatīvi izskaidrot par jaunajām kārtībām vai izmaiņām veselības aprūpes organizēšanā.
Kā ziņots, VM iecerējusi, ka no jūlija ārstniecības iestādes pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīs prioritārā secībā atkarībā no vajadzības.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, līdz šim slimnīcas pacientus grupās nav dalījušas, tomēr esot skaidrs, ka, raugoties uz pacientu medicīniskajām indikācijām, visiem pakalpojumi vienlīdz īsā laikā var nebūt nepieciešami. Piemēram, cilvēkiem ar akūtām saslimšanām izmeklējumus pie speciālista nepieciešams veikt steidzami, bet tajā pašā laikā cilvēkam ar hroniskām saslimšanām izmeklējumi jāveic novērošanas nolūkos, un "nav tik izšķiroši, vai izmeklējums tiek saņemts februārī vai maijā", skaidroja Šneiders.
Kā paredz decembrī valdības apstiprinātie grozījumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā", ārstniecības iestādēm ir jānodrošina, ka sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri saņem personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī bērni un grūtnieces. Šai pacientu grupai seko cilvēki, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta slimības lapa. Pēc tam seko personas, kurām iepriekšējā izmeklēšanas reizē atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu, bet pēc tam seko "citas personas".
Šneiders piebilda, ka grozījumu ideja ir ārstniecības iestādēm noteikt nepieciešamību rindas "vadīt" atkarībā no pacienta vajadzībām. Viņš gan atzina, ka cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām uz pakalpojumiem būs jāgaida ilgāk, tomēr tie ir tie pacienti, "kas var gaidīt". "Pacients no tā nekādā veidā neciešs, jo nav izšķiroši, vai saņem pakalpojumu februārī vai aprīlī," izteicās ministrijas pārstāvis.
Viņš atzina, ka kopumā šāda sistēma pašu rindu jautājumu nerisinātu un tās īsākas nekļūtu, tomēr tā ļautu pakalpojumu nodrošināt tiem pacientiem, kuriem pakalpojums nepieciešams ātrāk.
Šneiders pastāstīja, ka Nacionālais veselības dienests vēl tiksies ar ārstniecības iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu tehniskos risinājumus.
Plānots, ka šāda pacientu prioritizēšana slimnīcām būs jāsāk no 1.jūlija.