Daļa jauno ārstu norāda, kāpēc dosies strādāt uz ārzemēm

Puse jauno ārstu pēc pamatstudiju beigām ir gatava doties uz ārzemēm, ja viņiem piespiedu kārtā pēc valsts apmaksātās rezidentūras būs jāstrādā reģionālajās slimnīcās.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas Stradiņa universitātes (ESU) Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, studenti ir tikušies ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai iepazītos ar jauno rezidentūras noteikumu grozījumu projektu, kā arī izteiktu savas domas.

Šilovs stāstīja, ka studenti ir neizpratnē par ministrijas iniciatīvu dot priekšroku rezidentūras uzņemšanas konkursā jaunajiem ārstiem, kuriem ir noslēgts līgums ar kādu no reģionālajām slimnīcām. Jaunā kārtība paredz, ka līguma noslēgšana būs prioritārāka par ārsta zināšanām un prasmēm, stāstīja studentu pārstāvis un norādīja, ka šādā veidā zūd uzņemšanas konkursa jēga un tiek veicināta labāko jauno ārstu došanās uz ārzemēm.

Visvairāk sašutuši par šādu ieceri esot topošie ārsti, kuriem jau tagad ir bērni, ģimene. Doties uz perifēriju viņiem nav iespējas un vienīgā izvēle ir nestāties rezidentūrā, sacīja Šilovs.

Viņš arī stāstīja, ka papildus tam gadījumos, kad netiks izpildīti līguma nosacījumi, rezidentam nāksies atmaksāt valsts ieguldīto naudu, kas, pēc VM valsts sekretāra vietnieces Egitas Poles vārdiem, varētu būt vismaz 24 000 eiro.

Studenti gan piekrīt tam, ka reģionos ārstu trūkst, tomēr viņi uzskata, ka nepieciešams meklēt kompromisa risinājumu - studenti aicina sākt ar topošo ārstu informēšanu par iespējām reģionālajās slimnīcās.

Pēc Šilova vārdiem, studentus satrauc arī tas, ka jaunās izmaiņas nosaka piecu gadu atstrādi iepriekš plānoto trīs gadu vietā kādā no Latvijas slimnīcām pēc rezidentūras beigšanas. Šīs izmaiņas attiekšoties arī uz apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm, kas dažos gadījumos var novest pat pie 10 gadus ilgas atstrādes. RSU studentu pārstāvis sacīja, ka jauno speciālistu satraukums balstīts uz aptauju, kurā secināts, ka 50% jauno ārstu ir gatavi braukt prom uz ārzemēm, nesākot studijas rezidentūrā, ja tiek izmantotas piespiedu metodes, lai noturētu viņus Latvijā.

Jaunie noteikumi no 2017.gada 1.janvāra ieviesīs arī izmaiņas rezidentūras uzņemšanas procesā - tiks veidota vienota uzņemšanas komisija. "Joprojām nav skaidrības par šīs komisijas darbības principiem un vienotiem uzņemšanas kritērijiem," sacīja Šilovs.

Jau ziņots, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir apņēmies izstrādāt normatīvo aktu, kurš paredzēs jauno ārstu rezidentūras apmaksu par valsts līdzekļiem ar noteikumu, ka pēc rezidentūras noteikts gadu skaits būs jānostrādā valsts noteiktā ārstniecības iestādē nolūkā risināt ārsta pieejamību reģionos.

Jaunie ārsti šo ieceri jau ir kritizējuši agrāk, norādot, ka šāda sistēma mediķiem pēc pamatstudijām liks pamest valsti.