Pacientu pierakstīšana rindās uz izmeklējumiem prioritārā secībā varētu radīt korupcijas riskus, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide.
Vērtējot Veselības ministrijas (VM) ieceri slimnīcām pacientus uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā, Veide aģentūrai LETA sacīja, ka pie šādas sistēmas pastāv korupcijas riski, jo var būt pacienti, kuri ārstam samaksās, lai pakalpojumu saņemtu ātrāk. Savukārt Veselības inspekcija šādas darbības nespēs pilnībā kontrolēt, jo nav iespējams katram vai rindai "izstāvēt klāt", vērtēja Veide. Viņa nav dzirdējusi, ka šāda sistēma pastāvētu citur Eiropā.
Ģimenes ārste domā, ka, pacientus rindā pierakstot pēc prioritātes, cilvēkiem radīsies nedrošības sajūta, ņemot vērā, ka akūtie pacienti rindā visu laiku varētu "nonākt priekšā". Tāpat neesot skaidrs, kā ārstniecības iestādes varēs šādas rindas regulēt, piebilda Veide.
Kopumā vērtējot VM ieceri, Veide to nosauca par "kārtējo eksperimentu".
Kā ziņots, VM iecerējusi no jūlija ārstniecības iestādes pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā atkarībā no vajadzības.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, līdz šim slimnīcas pacientus grupās nav dalījušas, tomēr esot skaidrs, ka, raugoties uz pacientu medicīniskajām indikācijām, visiem pakalpojumi vienlīdz īsā laikā var nebūt nepieciešami. Piemēram, cilvēkiem ar akūtām saslimšanām izmeklējumus pie speciālista nepieciešams veikt steidzami, bet tajā pašā laikā cilvēkam ar hroniskām saslimšanām izmeklējumi jāveic novērošanas nolūkos, un "nav tik izšķiroši, vai izmeklējums tiek saņemts februārī vai maijā", skaidroja Šneiders.
Kā paredz decembrī valdības apstiprinātie grozījumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā", ārstniecības iestādēm ir jānodrošina, ka sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri saņem personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī bērni un grūtnieces. Šai pacientu grupai seko cilvēki, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta slimības lapa. Pēc tam seko personas, kurām iepriekšējā izmeklēšanas reizē atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu, bet pēc tam seko "citas personas".