Tikai 11% ēd atbilstoši veselības vadlīnijām

© NRA

Ieteicamais augļu un dārzeņu daudzums ikdienas uzturā ir vismaz 400 gramu vai piecas porcijas dienā. Taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati liecina, ka Latvijā ik dienu piecas porcijas augļu un dārzeņu lieto tikai 11 procentu pieaugušo – 13 procentu sieviešu un deviņi procenti vīriešu. Kopumā sievietes vairāk nekā vīrieši ikdienas uzturā lieto augļus un dārzeņus.

CSP īstenotā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie rezultāti rāda, ka joprojām būtiski atšķiras vīriešu un sieviešu ēšanas paradumi. 2014. gadā vismaz reizi dienā augļus lietoja 46 procenti sieviešu un 32 procenti vīriešu, bet dārzeņus, izņemot kartupeļus, 47 procenti sieviešu un 37 procenti vīriešu. 2008. gada dati liecina, ka atšķirīgie ēšanas paradumi vīriešiem un sievietēm ir raksturīgi visās Eiropas Savienības valstīs, kur noticis iedzīvotāju veselības apsekojums. 2014. gadā ik dienu augļus lietoja 40 procentu Latvijas iedzīvotāju, bet dārzeņus – 43 procenti. Vairāk augļu un dārzeņu lieto sievietes 35 līdz 64 gadu vecumā, vīrieši vecumā no 35 līdz 44 gadiem un seniori – vecāki par 65 gadiem.

Pētnieki secinājuši: jo augstāki ir iedzīvotāju sociāli ekonomiskie rādītāji – izglītība, ienākumi un nodarbinātība –, jo veselīgāki ir viņu ēšanas paradumi. Šo apgalvojumu apstiprina arī dati par Rīgas reģiona iedzīvotāju ikdienas ēšanas paradumiem. Rīgas reģionā vairāk iedzīvotāju ik dienu lieto augļus un dārzeņus – vidēji par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā vidēji Latvijā.

Atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām par veselīgu uzturu pieaugušajiem ieteicamais augļu un dārzeņu daudzums ikdienas uzturā ir vismaz 400 gramu vai piecas porcijas dienā. Taču Latvijas apsekojuma dati liecina, ka Latvijā tikai neliela daļa iedzīvotāju ēd atbilstoši šādam ieteikumam, proti, ik dienu piecas porcijas augļu un dārzeņu lieto tikai 11 procentu pieaugušo. Šā apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīvesveidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais