Samilzušajās problēmās ar kvotām uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes izmeklējumiem un ārstu konsultācijām iesaistījušās arī privātās veselības aprūpes iestādes. Tās, cerot, ka valsts finansējums tās sasniegs arī gada otrajā pusē, ļauj pacientiem pierakstīties uz konsultācijām un izmeklējumiem līdz pat gada beigām.
Katru gadu janvārī Nacionālais veselības dienests (NVD) atbilstoši piešķirtajam budžetam veselības aprūpei sagatavo līgumus ar veselības aprūpes iestādēm par pakalpojumu sniegšanu. Saņemot šos līgumus, slimnīcas un poliklīnikas, ārstu prakses var plānot palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. Šogad slimnīcas izsludināja pieteikšanos pakāpeniski, tas ir, uz vienu, diviem mēnešiem, kas radīja paniku pacientu vidū – mēneša laikā tika izķertas visas kvotas. Vēlāk slimnīcas, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīca, jau piedāvāja pierakstu uz ilgāku laika periodu.
NVD speciāliste Māra Āboliņa Neatkarīgajai uzsver, ka finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem šogad paliek iepriekšējā gada līmenī un tas netiks samazināts. Tā kā bija paredzams, ka izmaiņu dēļ gada līgumu slēgšana varētu prasīt ilgāku plānošanas un saskaņošanas laiku, sākotnēji ar slimnīcām tika noslēgta vienošanās uz četriem mēnešiem, lai tās varētu turpināt sniegt pakalpojumus. «Taču gada līgumi pašlaik jau ir sagatavoti un piedāvāti slimnīcām, daudzas iestādes no savas puses jau tos parakstījušas,» sacīja M. Āboliņa.
Uz šo neskaidro situāciju reaģējušas privātās medicīnas iestādes. Veselības aprūpes un darba devēju asociācija vakar paziņoja: lai mazinātu sabiedrībā radīto ažiotāžu ap pacientu rindām un noņemtu spriedzi no valsts slimnīcām, lielākās privātās veselības aprūpes iestādes atvērušas pierakstus uz valsts finansētajiem pakalpojumiem vajadzības gadījumā līdz pat gada beigām. Pacientiem iespējams pierakstīties uz papildu vizītēm pie speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī plānveida operācijām. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzskata, ka šāda nokaitēta situācija radusies sliktas pārvaldības rezultātā – tas ir pamatīgi nokaitinājis gan pacientus, gan satraucis ārstus. «Mums tomēr ir jādomā par to, kā ir ērtāk pacientiem, un jāmazina sabiedrībā radītā spriedze. Tāpēc kā risinājumu esam raduši iespēju organizēt pierakstus līdz pat gada beigām pie pacientus interesējošajiem speciālistiem un uz akūti nepieciešamajiem izmeklējumiem.»
Tas nozīmē, ka privātajās klīnikās, kuras sniedz arī valsts apmaksātus pakalpojumus, var pierakstīties uz izmeklējumiem, par kuriem medicīnas iestādes vēl nezina, vai saņems finansējumu no valsts. Taču, tā kā ir solīts, ka finansējums ambulatorajai aprūpei būs vismaz pagājušā gada līmenī, privātie cer, ka tas neradīs problēmas. No iestādēm tas prasa papildu spēkus pacientu plūsmas organizēšanā. Pieraksti uz konsultācijām, izmeklējumiem un plānveida operācijām ir atvērti vairākās veselības aprūpes iestādēs, tostarp Veselības centrā 4, medicīnas sabiedrībā ARS, Latvijas Jūras medicīnas centrā, klīnikā DiaMed, Veselības centru apvienībā un citur.
Rindu galvenais cēlonis uz valsts garantētajiem veselības pakalpojumiem ir veselības nozarei nepietiekamais finansējums kopumā, atzīst M. Rēvalds. Šogad novēloti – tikai februāra sākumā – tika noslēgti līgumi ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (slimnīcām, poliklīnikām, ārstu praksēm) un finansējums sākotnēji piešķirts tikai uz četriem mēnešiem. «Būtiskus robus veselības aprūpes budžetā rada arī nespēja ieviest eveselības projektu,» spriež M. Rēvalds. Elektroniskā pierakstu sistēma palīdzētu pārskatīt rindas, ļautu pacientiem ātrāk atrast piemērotāko pakalpojumu saņemšanas vietu, kā arī izslēgtu iespēju vienlaikus pierakstīties uz pakalpojumiem dažādās veselības aprūpes iestādēs.