Tā kā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa lūgusi uz nākamo Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdi nodrošināt sinhrono tulkošanu austiņās, Tiesu administrācija (TA) ir izsludinājusi iepirkumu sinhronās tulkošanas iekārtu nomai.
TA skaidro, ka šodien noslēdzās piedāvājumu iesniegšana izsludinātajam iepirkumam, taču izmaksas būs zināmas, kad tiks parakstīts līgums par iekārtu nomu.
Kā ziņots, lai Zolitūdes traģēdijas krimināllieta tiesā tiktu izskatīta saprātīgos termiņos, traģēdijā cietušie atteiksies no tiesas prāvas tulkošanas veida, kas liek tulkam katru teikto frāzi vēlreiz atkārtot otrā valodā, tādējādi paildzinot procesu. Gatavojoties tiesas aktīvās fāzes atsākšanai, Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības "Zolitūde 21.11." pilnsapulcē ar vienbalsīgu atbalstu pieņemts lēmums atteikties no šādas procesa sinhronas tulkošanas krievu valodā, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Šī lēmuma mērķis ir izdarīt visu iespējamo, lai Zolitūdes krimināllieta tiktu izskatīta pēc iespējas ātrākos termiņos. Biedrība pati organizēs nepieciešamo procesa izskaidrošanu tiem cietušajiem, kuriem ir problēmas ar valsts valodas zināšanām.
Attiecīgais lūgums par atteikšanos no sinhronā tulkojuma tiks paziņots tiesai arī ar cietušo pārstāvju un advokātu starpniecību.
Jau ziņots, ka decembra sākumā Zemgales priekšpilsētas tiesā notika pirmā tiesas sēde Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Pirmajā tiesas sēdē daudz laika aizņēma tulkošana no krievu valodas uz latviešu valodu, neizmantojot austiņas. Par šādu tulkošanas veidu kritiku izteica advokāts Artūrs Zvejsalnieks, paužot, ka viņam ir grūti runāt sadalīti, kad uzreiz tiek tulkots viņa teiktais, līdz ar to tiesai citādāk būtu jāorganizē šis process.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 1.martā.
Sinhronās tulkošanas izmaksas vienā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē veidotu vairākus tūkstošus eiro, taču tiesnešiem vispirms ir jāizlemj, vai šāds tulkošanas veids nav procesa pārkāpums, iepriekš žurnālistiem pastāstīja Tieslietu ministrijas vadība.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.