Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" netiek nodrošināta nepieciešamā ārsta pārbaude, jo telpu trūkuma dēļ ārsta un tā personāla kabinets joprojām nav izveidots, tā Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kurā diskutēja par patvēruma meklētāju un bēgļu veselības aprūpi, norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Viņa sacīja, ka veselības aprūpes sistēma laika gaitā esot uzlabota, jo "Muceniekos" ir medicīnas kabinets un medmāsa, kas strādā ar pacientiem. Tāpat Roze informēja klātesošos deputātus, ka patvēruma meklētāji, ierodoties Latvijā, izgājuši nepieciešamās medicīniskās pārbaudes, kad ar tiem saskaras valsts robežsardzes pārstāvji. Te jau ir veikta nepieciešamā izmeklēšana, tostarp arī tuberkulozes pārbaudes, un atkarībā no izmeklējumu rezultāta darbs turpinoties.
Vaicāta, vai patvēruma meklētājiem "Muceniekos" bez medmāsas ir pieejams arī ārsts, Roze atbildēja noraidoši. Tas izraisīja vairāku deputātu bažas, norādot, ja sistēma laika gaitā tikusi uzlabota, kādēļ joprojām patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā nav pieejams ārsts.
Uz to Roze atbildēja, skaidrojot, ka no Grieķijas pārvietotajiem cilvēkiem medicīniskās pārbaudes veiktas Grieķijā, tostarp dažāda veida analīzes. Cilvēkiem pieejama arī ģimenes ārsta konsultāciju iespēja, tomēr ārsta pārbaude netiek nodrošināta, jo neesot ārsta un personāla.
"Pie ārsta cilvēki tiek vesti, ja personai ir kādas medicīniskas sūdzības," viņa pauda. Uz jautājumu, kad "Muceniekos" beidzot būs pieejams ārsts, Roze norādīja, ka tas varētu notikt vasarā vai nedaudz ātrāk. "Būs vēl viena ēka, paredzēta iespēja arī karantīnas zonai, medicīnas kabinets ārstam, kurš būs uz vietas, jo pašlaik šādas vietas nav," viņa apliecināja.
Tikmēr Valsts robežsardzes Galvenās pārvades Dienesta organizācijas pārvaldes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko, runājot par aizturētajiem patvēruma meklētājiem, apliecināja, ka tiem tiek veikta nekavējoša medicīniskā apskate, lai novērstu bažas par infekciju izplatību.
To veicot medicīniskais personāls un ārsta palīgi, kuri tiesīgi veikt savā kompetencē esošās darbības, nodrošinot veselības drošību un arī personāla drošību. Tāpat esot medicīnas grāmatiņas, kurās tiekot fiksēti dati, un noslēgti līgumi ar attiecīgo reģionu slimnīcām un poliklīnikām.
Savukārt Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis atzina, ka daudzi jautājumi joprojām ir neskaidri. "Daudz kas kļūs skaidrs, kad sāksim vairāk strādāt. Patvēruma meklētāji Latvijā ir jau vairākus gadus," viņš sacīja deputātiem.
Viņš arī zināja sacīt, ka bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, paredzēta veselības aprūpe kā pārējiem pilsoņiem un nepilsoņiem ar tiem pašiem nosacījumiem. Tikmēr patvēruma meklētājiem ir tiesības vērsties publiskajā veselības aprūpes sistēmā, iestādēs, kurām ir līgums ar nacionālās veselības dienestu, kas iekļauj arī ģimenes ārsta palīdzību, dzemdību palīdzību, kā arī jaundzimušo intensīvo terapiju.
Papildus pieejama arī zobārstniecības palīdzība neatliekamos gadījumos, kā arī vakcinācija un medikamenti tuberkulozes ārstēšanai. Paredzēta arī piemaksa ģimenes ārstam par katru patvēruma meklētāju, jo darbs varētu būt sarežģītāks, sacīja Miķītis.
Viņš norādīja, ka jau saņemti vairāki jautājumi no pakalpojumu sniedzējiem, lielākoties par jautājumiem, kuri saistīti ar tulkošanu un saziņu.
Uzklausot uzaicinātās amatpersonas, deputāti noslēgumā secināja, ka veselības aprūpes jomā Latvija joprojām nav gatava patvēruma meklētāju uzņemšanai.
"Es domāju, ka par to visu ir jāinformē ministri [veselības un iekšlietu] un vēlreiz jāuzklausa progress," pauda priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V).