Kaunina nodokļu piedzinējus

STATUSS. Ināru Pētersoni par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori amatā uz pieciem gadiem iecēla Valda Dombrovska valdība 2013. gada 22. oktobrī pēc toreizējā finanšu ministra Andra Vilka ieteikuma © F64

Savas dusmas par pienākumu maksāt nodokļus izgāzt gribošie varēs pulcēties rīt pulksten 14 Rīgā, Brīvības bulvāra alejā, iepretī Ministru kabineta ēkai aiz plakātiem ar prasību atlaist Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni.

Diez vai cilvēki patiešām ies piketēt tāpēc, lai prasītu tiesības maksāt lielākus nodokļus, kaut formāli tā tas skaitīsies. Proti, VID un tā vadītājai skaļi var pārmest tikai nespēju aplikt ar nodokļiem visu uzņēmējdarbību Latvijā atbilstoši Latvijas likumiem. Ar nodokļiem neapliktās uzņēmējdarbības patiesais apjoms ir nezināms pēc savas dabas, bet vismaz piektdaļai no visas saimnieciskās darbības Latvijā tam vajadzētu būt. Ja valsts tiešām tiktu klāt ienākumiem no šīs darbošanās, tad tam sekotu preču un pakalpojumu sadārdzināšanās. Nebūtu brīnums ne dažu cenu divkāršošanās, ne citu cenu pazemināšana, ko varētu atļauties līdz šim godīgi nodokļus maksājušie uzņēmumi, ja valsts patiešām atbrīvotu tos no konkurences ar nodokļu nemaksātājiem. Šādas pārvērtības gan būtu brīnums, ko radītu nevis rītdienas pikets, bet valsts ieņēmumu plāna sabrukums, ja plāna nepildīšana tālāk turpināsies līdzīgi kā janvārī.

Cilvēku mobilizāciju piketam nodrošina jau vairākus mēnešus masu saziņas līdzekļos izplatītā informācija par VID Finanšu policijas atbildīgākajām amatpersonām, kuru ienākumu deklarācijās parādās mantojumi un dāvinājumi no radiniekiem, par kuriem publiski zināmais nepamato to, ka viņiem tiešām bijuši līdzekļi VID amatpersonu materiālajai aplaimošanai. Amatpersonas kompromitējoša informācija publiski parādās bieži, bet pavisam reti gadās kā šoreiz, ka žurnālistus citēt sāka aizejošās valdības vadītāja Laimdota Straujuma un finanšu ministrs Jānis Reirs. Pēc valdības sastāva reorganizācijas J. Reira uzsākto turpināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņas preses pārstāvis Arno Pjatkins vakar Neatkarīgajai teica, ka ministre gaidīs 1. martā solīto I. Pētersones atskaiti par saviem aizdomīgajiem darbiniekiem un iespējām atlaist viņus no darba.

Šobrīd privātpersonas statusā esošais piketa organizators Jānis Mārtiņš Skuja ir Saeimā pārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības aktīvists, bet pikets nav tieši apvienības organizēts pasākums. Apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš norādīja, ka apvienība izmantos arī opozīcijas frakcijām pieejamās tiesības aicināt uz izjautāšanu gan I. Pētersoni, gan D. Reiznieci-Ozolu. Apvienības pārmetumus I. Pētersonei izraisījis tas, ka pie šiem deputātiem viņa jau bijusi ar stāstu par Latvijas likumiem, kuri neļaujot atlaist uzticību zaudējušus valsts kalpotājus, taču pieticis D. Reizniecei-Ozolai ieminēties par I. Pētersones atlaišanu, kad viņas izpratne par Latvijas likumiem uzreiz mainījusies un Finanšu policijas iztīrīšana apsolīta.

Tagadējie skandāli ap VID ir cīņa par un pret I. Pētersones nomaiņu bez izpratnes par to, kā tādā gadījumā mainīsies nodokļu iekasēšanas manieres un plāna izpilde kaut vai šā gada atlikušajos mēnešos.



Latvijā

Kontinentālās Eiropas sinhronās zonas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori (PSO) pieņēmuši lēmumus par Baltijas valstu energosistēmu divu dienu izolētās darbības testu no 2025.gada 8.februāra līdz 9.februārim un sekojošu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, aģentūru LETA informēja AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.

Svarīgākais