KP shēmotājus ķer ar jaunām metodēm
Konkurences padomes (KP) novērstie pārkāpumi ļāvuši izvairīties no konkurences mazināšanas, kas atsevišķās jomās neizbēgami radītu labvēlīgu augsni cenu kāpumam.
Šobrīd KP strādā pie 20 dažādām iespējamām pārkāpumu lietām un 16 tirgus uzraudzības pētījumiem. Pērn KP konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja 1 042 440 eiro naudas sodus. Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie 1 052 030 eiro naudas sodi.
Pagājušajā gadā KP konstatēja piecas aizliegtas vienošanās, un tās visas bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem – kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību 10 līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.
Konkurence padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama gan atzina, ka pārkāpumu atklāšanā aizvien vairāk ir jāizmanto ekonomiskās analīzes metodes, jo likumpārkāpēji kļuvuši rafinētāki. Agrāk pārkāpumus varēja atklāt ar fiziskiem pierādījumiem, piemēram, uzņēmumu savstarpējo saraksti aizliegtas vienošanās gadījumos. 2014. gadā izmeklējot aizliegtu vienošanos starp markas automašīnu oficiālajiem dīleriem un importētājiem, KP ieguva informāciju par karteļa dalībnieku savstarpējo saraksti par iepirkumiem, kurus rīkojuši gan privāti uzņēmumi, gan valsts pārvaldes iestādes un aģentūras, tāpat arī pašvaldības, skolas (skolēnu autobusi), pansionāti, iekšlietu sistēmas iestādes un citi. Tagad līdztekus fizisko pierādījumu meklēšanai KP izmeklētāji veic arī ekonomisko analīzi, kas arī ļauj atklāt pārkāpumus.
S. Ābrama stāstīja – Latvijā nereti vērojama situācija, ka nevienlīdzīgu konkurenci rada normatīvie akti. Kopumā pērn KP 14 gadījumos norādīja uz konkurences riskiem, ko var radīt normatīvais regulējums. Diemžēl KP atzinumam ir vien rekomendējošs raksturs. Parasti autori vai likumdevējs arī ņem vērā KP viedokli un riskus novērš. Piemēram, Saeimā netika pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas diskriminētu privātos koncertu un citu izklaides pasākumu rīkotājus. Tomēr ir gadījumi, kad KP atzinums netiek ņemts vērā.
KP uzturēšana valstij izmaksā apmēram 1 miljonu eiro gadā, bet ieguvums, ko sabiedrībai devis šīs iestādes darbs, pēc OECD metodoloģijas, ir aptuveni 51 miljons eiro gadā.