Vidējā elektroenerģijas tirgus cena pagājušajā nedēļā samazinājusies

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā pagājušajā nedēļā bija 27,7 eiro par megavatstundu (MWh), kas bija par 14% zemāk nekā pirms nedēļas, liecina AS "Latvenergo" apkopotā informācija par elektroenerģijas tirgus cenām "Nord Pool Spot" biržā pagājušajā nedēļā.

Kopumā iepriekšējās nedēļas laikā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā svārstījās no 14,33 līdz 47,4 eiro par MWh.

Tikmēr Igaunijā pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas tirgus cena samazinājās par 15%, arī sasniedzot savu šogad zemāko atzīmi - 25,9 eiro par MWh. Cenu lejupslīdi Igaunijā sekmēja "NordBalt" starpsavienojuma nodošana tirgū, gan arī 8% liela cenu lejupslīde Somijas elektroenerģijas tirgū, kas manāmi atspoguļojās Igaunijas elektroenerģijas cenās stabilas "Estlink" starpsavienojuma darbības dēļ, nodrošinot 1000 megavatu jeb pilnu pieejamo kapacitāti jau trešo nedēļu pēc kārtas.

Tādēļ elektroenerģijas cenas Somijā un Igaunijā pagājušonedēļ bija vienādas 79% no kopējā stundu skaita, taču zīmīgi, ka līdz ar "NordBalt" parādīšanos tirgū bija vērojamas būtiskas cenu izlīdzināšanās pazīmes Baltijas tirgū - Latvijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Igaunijas cenām 72% no kopējā stundu skaita, kas bija augstākais šogad novērotais līmenis. Kopumā elektroenerģijas cenas Igaunijā arī svārstījās no 14,33 līdz 47,4 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenu lejupslīdi pagājušajā nedēļā galvenokārt veicināja lielāka elektroenerģijas importam pieejamā kapacitāte no kaimiņvalstīm. Cenu pozitīvi ietekmēja arī fakts, ka pēc ziemas sala un paaugstinātām elektriskām slodzēm tirgū ir vērojams periodam atbilstošs elektroenerģijas pieprasījums un ražotāju piedāvājums. Elektroenerģijas ražošanu Latvijā ietekmēja arī fakts, ka Daugavā pēc ziemas mazūdens perioda ūdens pietece aizvadītajā nedēļā ir būtiski pieaugusi.

Kopējais importētās elektroenerģijas apjoms no kaimiņvalstīm pagājušonedēļ pieauga līdz 224 gigavatstundām (GWh), kas, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, bija par 11% vairāk, un to lielā mērā veicināja jaunais "NordBalt" starpsavienojums, kam ceturtdien tika pārtraukts līdzšinējais pārbaudes periods, kura gaitā darbība notika ar regulāriem pārtraukumiem un būtiski ierobežotu jaudas pārvades kapacitāti. Lai arī pašreiz vēl nav pilnībā pabeigta starpsavienojuma testēšana, tirgus bilancē ir manāmas būtiskas izmaiņas.

Četru dienu laikā no Zviedrijas uz Lietuvu importētās elektroenerģijas plūsma sasniedza 43 GWh jeb aptuveni 25% no Lietuvas iknedēļas patēriņa. Arī ar pašreiz novērojamo elektroenerģijas cenu lejupslīdi sagaidāms, ka nākotnē elektroenerģijas cenu diapazons Latvijā varētu būtiski paplašināties. Pēdējo gadu statistika norāda, ka elektroenerģijas cenu svārstīgums Skandināvijā bijis līdz pat trīs reizēm augstāks nekā Latvijas tirgū, un paredzams, ka vismaz daļēji šis risks turpmāk varētu atspoguļoties arī Latvijas tirgū.

Tikmēr lielāks importētās elektroenerģijas apjoms samazināja izstrādātās elektroenerģijas daudzumu vietējā tirgū - Latvija un Lietuva pagājušonedēļ kopā izstrādāja 156 GWh, kas bija par 8% mazāk nekā nedēļu iepriekš.

Pagājušās nedēļas laikā Baltijā elektrostacijas saražoja 61% no Baltijā nepieciešamās elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas importēja Lietuva - 75% no kopējā patēriņa. Latvija importēja 29% no valsts elektroenerģijas patēriņa, bet Igaunija - 8% no sava elektroenerģijas patēriņa.