Stāv rindā, lai tiktu pie ārsta. Pagaidām risinājums tikai vārdos
Cilvēki Rīgas Austrumu slimnīcā no sešiem stāv rindā, lai pierakstītos pie valsts apmaksāta ārsta speciālista uz konsultāciju. Garās rindas saistītas gan ar neticību tam, ka varēs pierakstīties pie ārsta pa tālruni, gan ar bailēm palikt bez valsts apmaksāta izmeklējuma, ja kvotas būs izbeigušās, gan arī zināmu ažiotāžu, jo februāra sākumā izsludinātās pierakstīšanās laikā visas vietas Rīgas Austrumu slimnīcā bija izķertas dažu stundu laikā.
Līdz brīdim, kad slimnīcā pulksten astoņos sāka strādāt reģistratūra, cilvēki, kuri slimnīcā gaidīja jau no sešiem, bija pārguruši un dusmīgi, tāpēc sanākusi grūstīšanās un rupju vārdu apmaiņa arī attiecībā pret personālu.
Pulksten 11 rindu nav
Tomēr, kā Neatkarīgajai stāstīja Rīgas Austrumu slimnīcas speciāliste Inguna Potetinova, pulksten 11 vairs rindu pie pieraksta lodziņiem nav bijis un pierakstīties joprojām ir iespējams. «Visticamāk, tas saistīts ar ažiotāžu, jo pēc 1. februāra, kad pāris stundu laikā uz atsevišķiem izmeklējumiem tika izsmeltas visas kvotas, cilvēki domāja, ka tagad būs atkal tāpat,» saka I. Potetinova. Tajā dienā tika atvērts pieraksts uz izmeklējumiem martā – magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, ultrasonogrāfiju un osteodensitometriju.
Aizvadītajā ceturtdienā pieraksts tika atvērts uz valsts apmaksātajām ambulatorajām konsultācijām pie visiem speciālistiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Baidoties no kvotu ātras aizpildīšanās, cilvēki arī steidza stāvēt vairāku stundu rindās, kā arī zvanīja pa tālruni un pieteicās elektroniski. Dienas laikā saņemti vairāk nekā tūkstoš zvanu, kā arī 1216 pieteikumi elektroniski, kurus apstrādās pakāpeniski. Jebkurā gadījumā pie speciālistiem var pierakstīties, apgalvoja I. Potetinova. Lai arī Rīgā un citās pilsētās var pierakstīties pie šādiem pašiem speciālistiem un rinda uz valsts apmaksātu konsultāciju ir garāka, ļoti daudzi pacienti vēlas tikt tieši pie Rīgas Austrumu slimnīcā strādājošiem ārstiem un tieši tur veiktiem izmeklējumiem, taču slimnīca visus pacientus uzņemt nevar, jo konsultācijas un izmeklējumus ierobežo piešķirtais finansējums jeb kvotas.
Pieprasīt veselības ministra demisiju?
Vērojot fotoattēlus no slimnīcas gaiteņa, liela daļa sabiedrības jautāja, vai tas nav pamats pieprasīt veselības ministra demisiju? Jāatgādina, ka tik mazs finansējums, kā ir veselības aprūpei Latvijā, nav nevienā citā Eiropas Savienības valstī, un loģiski būtu uzņemties atbildību ne tikai vienam politiķim, bet tiem, kuri gadu garumā šīs problēmas nav risinājuši, turklāt krīzes gados vēl padziļinājuši. Taču tagad jaunajā valdībā veselības ministra amatā atkal ir Guntis Belēvičs, kura pienākums ir problēmas risināt.
Ministrs paziņojis, ka rindas uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem un konsultācijām varētu mazināt, ieviešot veselības aprūpē principu «nauda seko pacientam». Ja pacienti paši ir izvēlējušies vietu, kur veikt izmeklējumu, tad valsts naudai vajadzētu sekot pacientam. Otrkārt, runājot par rindām Latvijas Onkoloģijas centrā, ministrs teica, ka šīs rindas veidojas tāpēc, ka cilvēki vēlas konsultēties pie onkologa tikai un vienīgi Onkoloģijas centrā. Kopā ar onkoloģijas speciālistiem pašlaik tiek apsvērta iespēja mainīt onkoloģisko pacientu novērošanu, proti, trīs gadus pēc saslimšanas pacientam vairs nevajadzētu apmeklēt onkologu, bet viņa veselības stāvokli novērtētu ģimenes ārsts. Trešais solis jau ir uzsākts – tās ir izmaiņas laboratorisko izmeklējumu apmaksā, lai atbrīvotos no nevajadzīgi un lieki veiktām analīzēm. Tiesa, arī šo ideju sabiedrība vērtē dažādi, un viedokļi ir pretēji arī ārstiem.
Darba grupa problēmu risināšanai
Nākotnē veselības aprūpi varētu sagaidīt vēl kādas izmaiņas – gadījumos, ja pacients vēlēsies, lai viņu nosūta uz kādu izmeklējumu, piemēram, datortomogrāfiju, ģimenes ārstam vajadzēs pamatot izmeklējuma veikšanu.
Veselības ministrs un finanšu ministre Dana ReiznieceOzola vienojušies izveidot abu ministriju darba grupu veselības nozares problēmu risināšanai. Tā pētīšot, cik efektīvi izlietoti līdzekļi veselībai līdz šim, un meklēs risinājumus, kā nozari finansēt nākotnē.