Neilgi pēc Ventspils naftas akciju pārdošanas «lielā darījuma» pērnā gada rudenī uzņēmējam Anrijam Lembergam tika uzrādīta vēl viena apsūdzība saistībā ar tiem pašiem notikumiem, kuri jau astoto gadu tiek iztirzāti Rīgas apgabaltiesā.
Izanalizējot kopsakarības starp Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumiem par prokurora Jura Jurisa lomu skandalozajā Ventspils naftas akciju pārdošanas darījumā un viņa nu jau vecākajam dēlam Anrijam Lembergam uzrādītās jaunās apsūdzības būtību, var izdarīt secinājumu, ka tādējādi prokurori atriebjas par seniora visai skarbajiem izteikumiem, par upuri izraugoties viņa dēlu.
Fakti un secinājumi
Pagājušā gada 17. septembrī tika oficiāli paziņots, ka akciju sabiedrība Latvijas naftas tranzīts (LNT) pārdevusi 43,25% Ventspils naftas akciju par nepilniem 80 miljoniem eiro.
Ventspils mērs Aivars Lembergs publiski pauda viedokli, ka šī cena ir apmēram divreiz zemāka, nekā Ventspils naftas akcijas patiesībā maksā, un līdz ar to šis darījums ir «īpašuma nozagšanas shēma». Pēc A. Lemberga vārdiem, biznesa aprindās tiekot runāts, ka darījumam ir divas cenas - oficiālā un neoficiālā - un daļa no darījuma summas nonākšot LNT padomes priekšsēdētāja Rudolfa Meroni privātajos kontos. A. Lembergs pauda viedokli, ka šis darījums notiek «ar prokurora Jura Jurisa atbalstu un svētību», proti, viņš esot nodrošinājis šim darījumam «jumtu».
Mēnesi vēlāk - 2015. gada 19. oktobrī - Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Aivars Lembergs vēlreiz atkārtoja, ka Ventspils nafta pārdota par 80-90 miljoniem eiro zem tirgus vērtības, un publiski aicināja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru pievērst uzmanību šim darījumam.
Pēc šā aicinājuma ilgi nebija jāgaida - trīs dienas vēlāk 22. oktobrī A. Lemberga vecākajam dēlam Anrijam Lembergam Ģenerālprokuratūrā tika uzrādīta jauna apsūdzība par tiem pašiem notikumiem, par kuriem nu jau astoto gadu notiek tiesāšanās Rīgas apgabaltiesā.
Var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka ar šo apsūdzību Ģenerālprokuratūra vēlējās A. Lembergam norādīt, lai viņš izbeidz savus Ventspils naftas «lielā darījuma» atmaskojumus. Nav nekāda cita racionāla izskaidrojuma, kāpēc šī apsūdzība bija jāuzrāda tieši tad un nevis, piemēram, piecus gadus agrāk vai divus gadus vēlāk.
Svaigas asinis
Apsūdzību Anrijam Lembergam šoreiz uzrādīja J. Jurisa kolēģe Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā prokurore Sigita Deičmane, par kuru iepriekš nebija zināms, ka viņa iekļauta izmeklēšanas grupā, kura darbojas ar t. s. Ventspils amatpersonu lietu (no šīs lietas izdalītas visas pārējās krimināllietas - gan tās, kas ir tiesā, gan tās, kas ir izbeigtas, gan tās, kurās turpinās process).
Kāda ir prokurores apsūdzībā izklāstītā loģika? Aivars Lembergs 1993. gadā esot izspiedis no Ulda Pumpura, Valentīna Kokaļa, Mamerta Vaivada un Jāņa Blažēviča SIA Puses kapitāla daļas, bet 1994. gadā no Aināra Gulbja - SIA Ventk kapitāla daļas. Kā zināms, par šo izspiešanu Rīgas apgabaltiesā turpinās tiesas process un pat pirmās instances tiesa vēl nav pasludinājusi savu spriedumu, kur būtu izvērtēts, vai šī izspiešana tiešām ir notikusi, vai tā ir bijusi izspiešana, un vai minēto kompāniju daļas vispār jebkad ir piederējušas Aivaram Lembergam.
Neskatoties uz to, prokurore S. Deičmane jau ir taisījusi savu spriedumu, ka izspiešana ir notikusi. Savukārt izspiestās kompānijas - SIA Puses un SIA Ventk - esot izmaksājušas dividendes, un šo naudu ir atmazgājis Anrijs Lembergs, 2000. - 2001. gadā to ieguldot nekustamo īpašumu projektā Ķīpsalā.
Identiski kā Rīgas apgabaltiesā jau izskatāmajā apsūdzībā, arī šajā apsūdzībā prokurore ir visus «pareizi» sašķirojusi - tā Anrijs Lembergs rīkojies, apzinoties, ka naudas līdzekļi ir noziedzīgi iegūti; turpretī citi, piemēram, Šveices advokāts Rudolfs Meroni, neko nav zinājuši par Anrija Lemberga «noziedzīgo nodomu».
Cita starpā tiesā izskatāmajā lietā vairākkārt ir ticis uzsvērts, tostarp no cietušā V. Kokaļa, ka SIA Puses nekādas dividendes nav izmaksājusi. Tieši otrādi - kad 1997. gadā sākās Ventspils naftas privatizācija un SIA Puses kļuva par akciju sabiedrības Latvijas naftas tranzīts akcionāru, SIA Puses bija nemitīgi jāpalielina pamatkapitāls (tas ir - šīs kapitālsabiedrības īpašniekiem bija jāatrod nauda no citiem avotiem un jāiegulda iekšā, nevis jāizņem ārā), lai varētu samaksāt par privatizētajām Ventspils naftas akcijām. Tāpat nav dzirdēts, ka SIA Ventk ir kaut kad izmaksājusi dividendes. Neskatoties uz to, prokurorei ir pārliecība, ka dividendes ir izmaksātas un šo naudu atmazgājis Anrijs Lembergs.
Nav šaubu, ka tam, lai noskaidrotu, vai tiešām izspieda vai tomēr neizspieda Aivars Lembergs kapitāla daļas no pieciem miljonāriem, no kuriem tikai divi ir piekrituši būt par cietušajiem, būs nepieciešamas visas trīs tiesu instances, un tie tiešām ir daudzi gadi.
Virzība apturēta
S. Deičmane apsūdzību ir uzrādījusi ar piebildi, ka lietas virzība tiek apturēta, līdz stāsies spēkā galīgais nolēmums tiesā šobrīd izskatāmajā tā dēvētajā Lemberga lietā. Anrijs Lembergs un viņa advokāts Oskars Rode šādu prokurores lēmumu uzskata par prettiesisku. Viņuprāt, prokurori pirms celt jauno apsūdzību, nekas netraucēja savu pārliecību par noziedzīgo darbību kliedēt pašreiz Rīgas apgabaltiesā skatītās t.s. Lemberga prāvas ietvaros, vispirms noskaidrojot, vai nauda, kuru Anrijs Lembergs investējis Ķīpsalā, patiesi ir noziedzīgi iegūta - respektīvi, panākt, ka šobrīd tiesā izskatāmā lieta vienkārši tiktu papildināta ar jaunu apsūdzības epizodi. Tikai Rīgas apgabaltiesā šobrīd izskatāmajā lietā tiks noskaidrots, vai ir veikts «predikatīvais noziegums» jaunajā apsūdzībā inkriminētajai naudas atmazgāšanai. Lai inkriminētu naudas atmazgāšanu, vispirms ir jānoskaidro, vai ir veikts predikatīvais noziegums - to zina visi juristi, un prokurors Juris Juriss to mēdz uzsvērt zinātniskās konferencēs, kritizējot tos, kuri to neņem vērā.
«Prokurore S. Deičmane ir rupji pārkāpusi Anrija Lemberga tiesības uz lietas pabeigšanu sapratīgos termiņos, jo viņa nav izvēlējusies vienkāršāko no iespējamiem kriminālprocesa virzīšanas veidiem, vienkārši papildinot tiesā jau iztiesājamo apsūdzību. Papildināšana nekādā veidā arī nepaildzinātu tiesvedību, jo galvenais liecinieks vienā un otrā procesā - Rudolfs Meroni - nav vēl līdz galam nopratināts,» radīto situāciju Neatkarīgajai skaidroja advokāts O. Rode.
Bezgalīgs process
Anrijs Lembergs lēmumu pārsūdzēja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram Modrim Adleram. Viņš sūdzību noraidīja, faktiski kā galveno argumentu minot to, ka prokurori ir neatkarīgi un prokurorei S. Deičmanei nav nekādas tiesības papildināt apsūdzību, kuru tiesā uztur citi prokurori, viņas kolēģa (vienā nodaļā abi strādā) J. Jurisa vadībā. Tagad lēmums pārsūdzēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram Arvīdam Kalniņam.
Savās sūdzībās augstākstāvošajiem prokuroriem Anrijs Lembergs argumentējis, ka «prokuratūrā tiek mākslīgi veidota virkne tādu kriminālprocesu ķēde, kas ir tiešā veidā saistīta un ir atkarīga no rezultāta kriminālprocesā Nr.... [domāta šobrīd Rīgas apgabaltiesā skatītā tā dēvētā Lemberga lieta]». Piedaloties tiesas procesā, A. Lembergs vairākkārt arī saskāries ar to, ka prokurori tiesā veic darbības (tostarp nopratina lieciniekus), kurām nav sakara ar tiesā izskatāmo lietu. Pēc attiecīgo ziņu saņemšanas no pamatprocesa - t.s. Ventspils amatpersonu lietas - atkal tiek izdalīti jauni kriminālprocesi, kuru izmeklēšana tiek apturēta «līdz galīgā lēmuma spēkā stāšanās brīdim». Tam, protams, nav nekā kopēja ar tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
