Sociālajos tīklos sabiedrības uzmanību piesaistījis kāds stāsts par notriektu lapsu ceļmalā.
"Apbrīnojama tā iekārta mūsu valstī!
Šodien [19.februārī] ceļā no Priekules uz Liepāju ceļmalā ieraugu notriektu meža zvēru, itkā nekas neierasts un citam nekas īpašs, bet zvērs vēl bija dzīvs, proti, ķermenis gulēja nekustīgs, tikai dzīvnieka galva un acu skatiens pavadīja katru garām braucošo auto...
Sazvanīju Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldi, lai dara ko lietas labā, kur man solīja, ka viss tiks nokārtots. Pēc stundas braucu atpakaļ, bet dzīvnieks joprojām izmisīgi raugās uz katru garāmbraucošo auto, atkal zvanu policijai, kur man atbild, ka neko nezin, tikko pieņēmuši maiņu un kolēģi neko nav teikuši. Un tomēr sola man sazināties ar virsmežniecību un visu nokārtot, ar piebildi, ka viņi tāpat noteikti neko nedarīs.
Pēc stundas zvanu uz mežniecību, protams, ka tur atkal neviens neko nezina. Bet sola kaut ko beidzot darīt! Sarunas beigās ir jautājums, vai tā ir stirna, atbildu, ka lapsa. Un viss! "Mēs nevaram katram notriektam meža zvēram braukt pakaļ, jo tad mums visa degviela beigsies!" Jautāju, ar ko atšķiras stirna no lapsas? "Labi, mēģināšu kādu tur nosūtīt, bet nu..."
Un tā viņa vairākas stundas paralizēta gulēja ceļmalā un grozīja galvu tikai tāpēc, ka bija lapsa...
Secinājums: dzīvnieks mūsu institūcijās ir ievērības cienīgs tikai tad, ja viņu kāds pēc tam var uzlikt uz pannas!" raksta aculieciniece, piebilstot, ka "Grobiņas virsmežniecībā tomēr radās viens saprātīgs kungs, kurš visu nokārtoja.
Lapsas pārējais ķermenis izskatījās ļoti sliktā stāvoklī, bija redzami jēlumi, nedomāju, ka tur bija kas glābjams."