NATO: Spēcīgā savstarpējā sadarbība liedz agresoriem šķērsot Latvijas robežas

Spēcīgās Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un NATO sadarbības rezultātā neviens potenciālais agresors neuzdrošinās šķērsot Latvijas robežas, intervijā aģentūrai LETA un aizsardzības portālam "Defence Matters" apliecināja Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hans Lotārs Domroze.

Runājot par NATO rīcībā esošajiem instrumentiem un to, vai to ir pietiekami, lai pasaulē spēcīgākā aizsardzības alianse spētu aizsargāt savas dalībvalstis, komandieris atzina, ka viņa spēkos ir izdarīt tik daudz, cik to ļauj atvēlētie spēki. "Es negribētu izteikt pieņēmumu, ka NATO izdarījusi visu, jo tas ir procesu kopums," viņš sacīja, aicinot atcerēties aizvadīto NATO samitu Velsā, kur tika nosprausti vairāki mērķi alianses darba uzlabošanai.

"Mums uzdeva rīkot ambiciozus mācību procesus - to mēs esam paveikuši. Mums bija lielākās mācības visas dekādes laikā, kurās piedalījās gandrīz 40 000 kareivju. Tāpat mums uzdeva uzlabot savas spējas Austrumu pusē. Un, jā, arī šo mēs esam paveikuši. Esam ieviesuši nepieciešamās izmaiņas, un es jums varu sacīt, ka redzēsim lielākus sabiedroto rotācijas spēkus Baltijā, kā arī Polijā," viņš atzina.

Domroze gan norādīja, ka attiecīgie lēmumi gan vēl tiks apspriesti Polijas galvaspilsētā Varšavā gaidāmajā NATO samitā. "Man nav kristāla lodes, kurā ieskatīties un paredzēt politiķu lēmumus, taču es ceru, ka mēs spēsim apzināties mūsu vājos posmus un diskusiju rezultātā rast pareizos instrumentus, lai tos aizpildītu," sacīja komandieris, kurš saņēmis Latvijas aizsardzības ministra apbalvojumu - goda zīmi "Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā".

Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis arī atzina, ka NATO ir spējusi pārskatīt līdz šim paveiktos darbus, lai uzlabotu alianses spējas. "Jau pirms Krimas aneksijas un iebrukuma Ukrainā paziņoju, ka NATO jāspēj paveikt vairāk, lai aizsargātu mūsu austrumu sabiedrotos," viņš sacīja.

Domroze arī apliecināja, ka alianse kopš tā laika spējusi ievērojami uzlabot savu darbu un spēcinājusi savu klātbūtni, kā arī izveidojusi NATO spēku integrācijas vienības.

"Jāatgādina, ka jūsu aizsardzības ministrs pagājušajā gadā norādīja, ka laipni gaida NATO uz Latvijas zemes. Tas ir ievērības cienīgs paziņojums. Mēs cieši sadarbojamies ar AM un NBS. Esam sasnieguši daudz," uzskata Domroze.

"Varam lepni teikt, ka neviens neuzdrošinās šķērsot mūsu robežas," viņš piebilda.

Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, iepriekš paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.

Mērķis ir radīt "daudznacionālu" spēku klātbūtni, tādējādi dodot "ļoti spēcīgu signālu" potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.

Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo militārpersonu skaitu.

Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru. Arī britu laikraksts "The Telegraph" trešdien vēstīja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Briselē tiks apspriesti plāni uz sešām alianses austrumu flanga valstīm, tajā skaitā Latviju, nosūtīt pa bataljonam 500 līdz 1000 karavīru apjomā.