Banku rādītāji labi, bet...
Latvijas komercbankās tagad naudas ir vairāk nekā iespēju to ienesīgi un likumīgi apsaimniekot.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir sagatavojusi pārskatu par Latvijas komercbanku darbību 2015. gadā. Komisijas priekšsēdētājs Pēteris Putniņš pārskata skaitļus komentēja ar vārdiem, ka esot pagājis «stabilas attīstības gads» un «lielu problēmu nav bijis, runājot par peļņas, kreditēšanas un noguldījumu rādītājiem». Tomēr 2015. gads ir atstājis jautājumu, ko īsti šie rādītāji parāda. Ja tie tik tiešām izsmeļoši un ticami attiektos uz bankām, tad P. Putniņš joprojām sēdētu FKTK priekšsēdētāja vietnieka, nevis priekšsēdētāja krēslā. Viņa priekštecis Kristaps Zakulis šā gada sākumā izlēma savu vietu maksimāli ātri un klusi atstāt, atstājot savā vietā vietnieku šā vārda burtiskajā nozīmē. Saeima, savukārt, tikpat ātri un klusi piešķīra P. Putniņam FKTK priekšsēdētāja pilnvaras, no kurām K. Zakulis bija atteicies divus gadus pirms likumā noteiktajām amata pildīšanas termiņa beigām.
Amatpersonu pārbīdīšanos vistrāpīgāk raksturojis Banku augstskolas pētniecības direktors Andris Nātriņš (uz pētniecību viņš pārgāja pēc darba par Latvijas Krājbankas prezidentu 2003.–2006. gadā). Viņaprāt, K. Zakulis «tīri labi tika galā» ar saviem amata pienākumiem tādā nozīmē, ka «ļoti labi saprata, kas no viņa šajā amatā tiek sagaidīts». Tajā skaitā tika sagaidīta atkāpšanās no amata, kad vismaz viens gadījums Moldovas banku iztukšošanā caur Latvijā reģistrētām bankām parādīja, ka noziedzīgu darījumu novēršanas sistēma Latvijā bijusi fikcija. To noteica nevis K. Zakuļa personiskā nolaidība vai ļaunprātība, bet viņa darba devēju pieprasījums pēc bankām, no kuru pastāvēšanas un naudas apgrozījuma Latvijas valsts gūst ienākumus un kurās šīs valsts amatpersonām nav ne jākautrējas, ne jābaidās ne no kādiem personiskajiem darījumiem. Tātad viss turpinājās līdz krīzei Moldovā, kuras banku iztukšošana izraisīja sabiedrības protestus ar draudiem, ka pie varas nāks valdība, kas nepatiks ASV. Šie draudi Moldovā vismaz uz laiku ir apslāpēti, bet uz Latviju tiks atsūtīta ASV ekspertu grupa, kas pārbaudīs tās 14 Latvijas komercbankas, kas nodarbojas tikai ar starpvalstu finanšu darījumu apkalpošanu. ASV grib noskaidrot šo darījumu saturu no ASV interešu viedokļa. Ar šādiem nosacījumiem Latvija var cerēt, ka Latvijas bankas netiks kopumā izslēgtas no darījumiem ar ASV dolāriem.