Kamēr Latvijas televīzijā (LTV) lielai daļai strādājošo algas tiek apcirptas un arī programmas apšķērētas, tikmēr uzņēmuma valdei algas pieaug un tās komandējumu tēriņi nesarūk. LTV darbinieki ir satraukti arī par nez kur izgaisušām naudas summām, par kurām televīzijas vadība nemāk neko īsti paskaidrot.
Pašreizējās LTV valdes darba termiņš beidzas 8. aprīlī, tāpēc šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izvērtē tās darbu, kā arī plāno rīkot konkursu uz telekompānijas vadības amata vietām. Šobrīd vēl nav skaidrs, vai tajā paliks kāds no esošajiem – Ivars Belte, Sergejs Ņesterovs un Māris Skujiņš – vai arī sastāvu pilnībā nomainīs. Par to NEPLP vēl gaidāms balsojums, tā pēc LTV vadības atskaites uzklausīšanas sēdes vakar skaidroja padomes priekšsēdētājas vietniece Dace Ķezbere. Viņa norādīja, ka 24. februārī notiks detalizēta saruna ar LTV valdi par budžetu un sabiedrisko pasūtījumu, bet 3. martā sludinās konkursu uz vakantajām vietām. Nominācijas komisijā darbošoties pieci NPEPL locekļi un Sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve Baiba Strautmane, kā arī Maija Kāle no Pārresoru koordinācijas centra. Marta vidū konkurss beigsies, bet pretendentu izvērtēšanai punktu pieliks 31. martā, un jau 9. aprīlī pienākumu sāks pildīt jaunā LTV vadība.
Uz LTV tehnisko darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Leonīda Mucenieka jautājumu, vai nav ieceres valdē atstāt tikai vienu locekli, jo tik daudz priekšnieku «atstāj iespaidu uz mūsu maciņiem», D. Ķezbere atzina, ka arī viņa vienubrīd bijusi par atteikšanos no viena, taču galu galā ir nolemts saglabāt esošo modeli. Par trīs locekļu nepieciešamību kaismīgi iestājās arī NEPLP loceklis Ainārs Dimants, jo – ja tos saīsinās, tad to nāksies darīt arī ar Latvijas Radio valdi, kura trīs cilvēku sastāvā nostrādājusi vien gadu. Par vadības algu palielināšanu par 25% darbiniekiem paskaidrots, ka to nosakot Ministru kabineta noteikumi, kas paredz pārskatīt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgās kapitālsabiedrībās.
Izvērtējot pašreizējās valdes darbu, LTV žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētāja Sarmīte Plūme teica, ka organizācijas biedri esot par I. Beltes atstāšanu amatā, bet ne tik viennozīmīgi vērtēts S. Ņesterova paveiktais – daudzi pat nav balsojuši, jo par to neko nezinot. Attiecībā uz M. Skujiņu vispār jautājuma par balsojumu neesot bijis, un S. Plūme nepaskaidroja, ko tas īsti nozīmē.
Nenoliedzot, ka trīs gados ir daudz paveikts un LTV ir spējusi iekarot stabilu otro vietu starp pārējiem konkurentiem, darbiniekus tomēr satrauca nākotnes izredzes: kā būs tālāk: vai būs darbs un arī adekvāta samaksa? Jau tagad algas mainīgā daļa kritusies no 20% līdz 60%.
Tāpat LTV ļaudīm nebija saprotams – kur palikuši divi miljoni eiro, kas 2014. gadā bijuši peļņas sadaļā? Uz to tā arī īstas atbildes nebija. M. Skujiņš pat negribēja komentēt tos skaitļus, kas nāk no valsts budžeta, atrunājoties, ka to viņš nedrīkstot darīt. LTV vadība finanšu lejupslīdē galvenokārt vaino valsts mērķdotācijas nogriešanu par 300 000 eiro, salīdzinot ar 2015. gadu. Tāpat neesot izdevies gūt ieņēmumus tādā apjomā, kā plānots (samazinājums par 13%). D. Ķezbere uzsvēra, ka tas nu gan esot jāizvērtē, kāpēc komercdarbībā ir tāds kritums. Bet uz jautājumu par nesenajiem komandējumiem, visizsmeļošāk atbildēja I. Belte. Pēdējoreiz par nodokļu maksātāju naudu viņš braucis uz Kannām. Uz turieni gribējies aizbraukt, jo pretējā gadījumā viņš nav varējis runāt ar citiem televīzijas vadītājiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Tagad gan viņš uz turieni vairs nebraukšot, jo zinot, kas tur notiek.
Starp citu, nule pietiek.com atklājis dīvainu sadarbības faktu saistībā ar LTV raidījumu Skutelis ir studijā. Žurnāla Ir izdevēji – a/s Cits medijs – ne tikai saņemot par tā veidošanu ievērojamas summas, bet vēl skaitoties LTV sponsors. I. Belte portālam vienīgi paskaidrojis, ka tā ir sabiedriskā pasūtījuma komercnoslēpuma daļa, bet žurnāla Ir redaktore Nellija Ločmele atklājusi, ka tiekot saņemts «saprātīgs finansējums».