Pieņemts likums, kuru ievērojot, var maksāt tikai pusi no administratīvā soda

© F64

Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kuriem tiks ieviests princips, ka tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk.

Izmaiņas nosaka - ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50%, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus noteikti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēros, ja, izvērtējot apstākļus, amatpersona atzīst, ka daļēja atbrīvošana no naudas soda nav piemērota taisnīga sodošā mērķa sasniegšanai.

Ja pārkāpējs 15 dienu laikā nebūs samaksājis naudas sodu 50% apmērā, uzliktais naudas sods būs jāmaksā pilnā apmērā. Tāpat lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas zaudēs spēku, ja administratīvisodītā persona pārsūdz lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

Personu nevarēs daļēji atbrīvot no atbildības gadījumos, kad administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta bez pārkāpēja klātbūtnes. Tādējādi jaunā kārtība neattieksies uz gadījumiem, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, kā arī uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, kad protokols sastādīts bez autovadītāja klātbūtnes.

Gadā vidēji tiek sastādīti ap 600 000 administratīvo protokolu, un līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksāti tiek tikai ap 40% no visiem uzliktajiem sodiem. Līdzekļu piedziņa nav efektīva, jo pārkāpējiem pārsvarā ir nihilistiska attieksme pret soda izpildi un liela daļa cenšas novilcināt soda nomaksu, pārsūdzot pieņemtos lēmumus un tiesājoties gadiem, iepriekš skaidroja likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Likuma grozījumi pieņemti, lai motivētu pārkāpējus brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus.

Likumā veikta arī virkne izmaiņu, kas precizē sankcijas par pārkāpumiem ceļu satiksmē atbilstoši jaunajai Ceļu satiksmes noteikumu redakcijai.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais