Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupa rosina izveidot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs", kas savas programmas realizē četros nacionālos radio kanālos un divos nacionālos televīzijas kanālos, kā arī interneta vietnē un citos tehnoloģiskos veidos.
Apraides tiesības Latvijas Sabiedriskajam medijam tiek piešķirtas prioritārā kārtā bez konkursa un termiņa ierobežojuma, neiekasējot valsts nodevu par apraides atļaujas izsniegšanu, paredz ierosinājums.
Pēc darba grupas domām, reklāmas piesaistei Latvijas Sabiedriskajā medijā ir jāveicina sabiedriskā pasūtījuma uzdevuma izpilde. Reklāmās aizliegts izmantot sabiedriskā medija darbiniekus, kas regulāri vada ziņu, aktuālo notikumu un sabiedriski politisko diskusiju raidījumus, kā arī laika ziņas radio un televīzijā.
Darba grupa nav spējusi vienoties, vai Nacionālā Elektronisko mediju padome jāievēl deviņu vai 13 locekļu sastāvā. Padome veidotu divas komisijas: sabiedrisko mediju uzraudzības komisiju astoņu locekļu sastāvā un vispārējo elektronisko mediju uzraudzības komisiju, ko veido četri locekļi. Padomes priekšsēdētājs vadītu abas komisijas.
Padomes locekļu kandidātus Saeimas prezidijam, pēc darba grupas domām, izvirza profesionālās organizācijas un asociācijas, augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas pārstāv mediju, kultūras, izglītības, arodbiedrību, zinātnes, uzņēmēju, dažādu profesionālo grupu, vides, reģionālās un nacionālās intereses, katra piedāvājot izvērtēšanai vienu padomes kandidātu.
Iespējams arī otrs padomes veidošanas modelis: pa vienam kandidātam izvirza Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju apvienība un sabiedrisko mediju uzraudzības komisijai - profesionālās organizācijas un asociācijas, augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas pārstāv mediju, kultūras, izglītības, arodbiedrību, zinātnes, uzņēmēju, dažādu profesionālo grupu, vides, reģionālās un nacionālās intereses.
Izvirzītajiem padomes locekļu kandidātiem jābūt ar labu reputāciju, Latvijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu profesionālu vai akadēmisku pieredzi.
Kā aģentūru LETA informēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL), darba grupa balsojot tomēr ir noraidījusi sākotnējo ieceri veidot Latvijas Sabiedriskā medija fondu.
Darba grupa uzsver, ka Latvijas Sabiedriskajam medijam jābūt institucionāli autonomam un redakcionāli neatkarīgam Latvijas sabiedrības saziņas līdzeklim, kas izveidots un pastāv sabiedrības interesēs un sabiedriskam labumam. Tā mērķis ir Latvijas informācijas vides kvalitātes nodrošināšana un uzlabošana, nacionālās kultūras telpas saglabāšana un attīstīšana un sabiedrības konsolidācija tās daudzveidībā.
Darba grupa arī vēlas, lai likumā tiktu ierakstīts, ka valsts iestādes, pašvaldības, aģentūras un citas no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas valsts budžeta līdzekļus Latvijas Sabiedriskā medija satura veidošanai nedrīkst izmantot, finansējot neatkarīgos producentus vai citas personas, kas veido sabiedriskā medija saturu. Šāds finansējums pieļaujams tikai caur sabiedriskā medija budžetu, lai novērstu finansējuma iespējamo ietekmi uz saturu.