Tiesa Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieku prasībā izbeidz tiesvedību

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Rīgas rajona tiesa šodien Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieku prasības lietā izbeidza tiesvedību pret vairākiem atbildētājiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesa nolēma izbeigt tiesvedību pret vairākiem atbildētājiem: Ekonomikas ministriju (EM), SIA "HND Grupa", SIA "Kubs", Rīgas domi un būvniekiem "RE&Re".

Nākamā tiesas sēde paredzēta 17.jūnijā plkst.11.

Kā ziņots, šajā lietā prasītāji ir Austrīte Žarikova, Ineta Reinfelde, Vilnis Šteinītis un Vija Šteinīte.

Lielveikalā "Maxima" pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.

Ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti EM personā, "Maxima Latvija", "Homburg Zolitude", "Kubu", "Re&Re", Rīgas domi un arī "HND Grupu". Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas, un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.

LETA jau ziņoja, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī ugunsdzēsēji glābēji. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko Latvijas jauno laiku vēsturē.

Vairākās Latvijas tiesās traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki vērsušies pret privātkompānijām, kuras bija iesaistītas traģēdijā.

Latvijā

Valdība 8. oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju 1. līmeni. Ministrija anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Svarīgākais