Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, akceptējot "Vienotības" deputāta Andreja Judina rosinājumu likt uzrādīt iemaksātās drošības naudas izcelsmi.
Judina iepriekš iesniegtie un šodien akceptētie priekšlikumi nosaka, ka persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.
Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota depozītā, lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā pienākumu izpildi.
Drošības naudas apmēru nosaka, ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.
Drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētā kriminālprocesa būtību, saistībā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzeklis netiks ievērots.
Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā.
Patlaban likums neuzliek tiesai par pienākumu pārbaudīt drošības naudas izcelsmi. Līdz tiesai tikai jānogādā kvīts, kas apliecina, ka nauda ir iemaksāta Valsts kases kontā. Pēc tam tiesa sagatavo lēmumu par aizdomās turētā atbrīvošanu.