Neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā var tikai Vējonis

Neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā, ko lūdz AS "Latvijas Gāze" (LG), var tikai Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bet izsludināt - arī viņa pienākumu izpildītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), aģentūrai LETA apliecināja Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts.

Viņš norādīja, ka LG lūgums adresēts tieši Vējonim, līdz ar to grozījumus Enerģētikas likumā var neizsludināt tikai viņš. Savukārt, ja lēmums neizsludināt grozījumus netiek pieņemts, attiecīgo procesu vadīs pilnvarotā Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece.

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme aģentūrai LETA norādīja, ka Valsts prezidents otrreizējās caurlūkošanas lūgumus izskata desmit dienu laikā no likuma pieņemšanas Saeimā. Tālāk 11.-21.dienā likumus izsludina Mūrniece.

Lūguma izskatīšana iekļauj arī iespējamo tikšanos ar iesaistīto pušu pārstāvjiem, kā arī organizāciju un likumdošanas ekspertiem, visus argumentus izrunājot klātienē. Kā noskaidroja aģentūra LETA, pašlaik šādas tikšanās datums vēl nav noteikts.

Jaunzeme norādīja, ka arī iespējamās tikšanās ir iekļautas desmit dienu laikā. "Bet tas nav tādos normatīvajos aktos reglamentēts process, jo vienīgais, kas ir pateikts, ir šīs desmit dienas," viņa sacīja.

Pieeja gan esot ļoti individuāla, ņemot vērā paustos arguments pašos dokumentos, cik to ir lūgumos, cik esot izsecināms no Saeimas atbildīgās komisijas audio ierakstiem, kā arī no tā, cik prezidenta kancelejas darbinieki bijuši līdzdalīgi. "Mēs skatāmies, kuros gadījumos nepieciešama sanāksme, bet kuros gadījumos no dokumentiem, no mūsu rīcībā esošās informācijas prezidentam ir pietiekami, lai pieņemtu šo lēmumu," piebilda Jaunzeme.

Jau vēstīts, ka LG vakar nosūtījusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu nodot pieņemtos Enerģētikas likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Šāds lūgums izteikts, jo LG uzskata, ka vairākas Enerģētikas likuma grozījumos ietvertās tiesību normas neatbilst Satversmei un Latvijas uzņemtajām saistībām pret LG un tās akcionāriem.

Kā aģentūrai LETA iepriekš apliecināja prezidenta preses padomnieks Kikusts, aizvakar prezidenta kanceleja saņēmusi vēstuli no kāda mazākuma akcionāra ar lūgumu caurlūkot grozījumus Enerģētikas likumā. Savukārt vakar prezidenta kanceleja saņēmusi arī LG vēstuli ar lūgumu nodot pieņemtos Enerģētikas likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Lūgums tiks izskatīts attiecīgajā kārtībā.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam LG līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

LG vadītājs Aigars Kalvītis jau iepriekš ir paudis, ka, nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Tāpat LG vadītājs norādīja - lai sāktu uzņēmuma reorganizāciju, ir nepieciešama vairākuma akcionāru piekrišana. "Manuprāt, nepieciešama absolūtā vairākuma piekrišana un ar 51% balsu nepietiks," teica Kalvītis.

LG uzskata, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Tāpat uzliktie pārvades un uzglabāšanas operatora pārdošanas termiņi ir nesamērīgi īsi un var radīt zaudējumus akcionāriem.

LG vadītājs iepriekš neizslēdza iespēju tiesāties ar valsti par likumā ietvertajām normām.

Patlaban lielākais LG akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija "Gazprom", "Marguerite Fund" pieder 28,97% akciju, "Uniper Ruhrgas International GmbH" - 18,26%, SIA "Itera Latvija" - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.