Visvairāk no vardarbības cietušas sievietes
Sociālo rehabilitāciju pēc piedzīvotas vardarbības pagājušā gada laikā saņēmuši 114 pieaugušie, no viņiem lielākā daļa sievietes, kuras cietušas no vardarbīga vīra vai partnera. Tomēr palīdzība sniegta arī pieciem vīriešiem, kuri saskārušies ar cietsirdību no kāda ģimenes locekļa puses vai svešinieka.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām personām par valsts finansējumu nodrošināts tikai kopš 2015. gada 1. janvāra. Pērn sociālo rehabilitāciju no vardarbības cietušām pilngadīgām personām sniedza 30 Latvijas pašvaldībās. Kopumā 2015. gada laikā pakalpojumu saņēmuši 114 cilvēku – pieci vīrieši, 109 sievietes. Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 67 procentos gadījumu vardarbības veicēji bija laulātie vai partneri, 18 procentu – citi radinieki vai kopējā mājsaimniecībā dzīvojošas personas, tikai pieci procenti varmāku bija svešas personas, bet desmit procentu – bijušie vīri vai bērnu tēvi. «Pakalpojums pieejams no jebkuras vardarbības cietušām personām, tomēr praksē to lielākoties izmanto cilvēki, kas saskārušies ar dzīvesbiedra vai citu tuvinieku vardarbību,» stāsta Labklājības ministrijas speciāliste Marika Kupče. Lielākā daļa vardarbībā cietušo pieaugušo (67 cilvēki) palīdzību saņēmuši, neuzturoties krīzes centrā, viņiem sniegtas individuālās speciālistu konsultācijas, tajā skaitā psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas. Savukārt 47 cilvēki sociālo rehabilitāciju saņēmuši, uzturoties institūcijā, tas ir, krīzes centrā. Šogad sociālās rehabilitācijas pakalpojumi būs pieejami 600 pilngadīgām personām, kuras cietušas no vardarbības. M. Kupče norāda, ka arī pērn valsts finansējums bija paredzēts 600 personu rehabilitācijai, taču tas netika izmantots dažādu iemeslu dēļ, viens no tiem – pašvaldības novēloti izsludināja iepirkumus par rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu.
«Dažādās vardarbības situācijas liecina, ka vardarbīga rīcība ir uzvedības un attieksmes modelis ģimenē, partneru starpā, kas tiek piemērots arī bērnu klātbūtnē vai – vēl sāpīgāk – pret bērniem, tāpēc uz vardarbību ģimenē nevar skatīties tikai kā uz atsevišķu cilvēku problēmu,» norāda M. Kupče. Speciālistu, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumu, novērojumi liecina, ka pēc palīdzības bieži vien vēršas cilvēki, kas no tuvinieka vardarbības cietuši ilgstoši. Vardarbība rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem un skar visu sabiedrību kopumā. Dažādie gadījumi parāda, ka cietušo vēršanās tiesību aizsargājošajās institūcijās un speciālistu laikus sniegtais atbalsts palīdz rast risinājumus vardarbības ģimenē gadījumos un pasargāt sevi no turpmākas vardarbības. Speciālisti kā piemēru min konfliktus ģimenē: «Sieviete audzina meitu no iepriekšējās laulības un kopīgu meitu. Vīrs ir ļoti greizsirdīgs. Pēdējā konfliktā vīram nepatika sievas auskari. Rezultātā piekāva sievu abu meitiņu klātbūtnē un izdzina visas no sievas dzīvokļa.» Speciālisti norāda, ka mēdz būt gadījumi, kad mēģinājumi pārtraukt vardarbīgas attiecības izraisa vēl lielāku agresiju. Saskaņā ar Valsts policijas apkopotajiem datiem par saņemtajiem izsaukumiem cilvēki aktīvāk vēršas arī tiesībsargājošajās iestādēs. Piemēram, 2014. gadā turpināja pieaugt izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, pārsniedzot 7000.