Samazinās lietu izskatīšanas termiņi tiesās

© F64

Otrdien, 16. februārī, Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja Saeimas deputātus par lietu izskatīšanas termiņu tendencēm tiesās un būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tiesu politikas jomā, kā arī ar Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu starptautiskos pētījumos.

"Esmu gandarīts, ka vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts," norāda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un jaunievedumi sistēmā, piemēram, zemesgrāmatu nodaļas iekļautas tiesu sastāvā un zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē nodotas vairākas bezstrīdus civillietu kategorijas. Ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju tiesvedībā pieņemtu lietu nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tāpat arī katra tiesa ir nodrošināta ar vismaz 1 videokonferenču zāli, kas ir mūsdienīgs risinājums gadījumos, kad lietas dalībnieki nevar piedalīties sēdē klātienē.

Savukārt 2015. gadā pieņemtais Mediācijas likums, ieviešot tiesas ieteiktu meditāciju, veicina strīdu risināšanu pirms tiesas, nodrošinot tiesisku un uzticamu procedūru. Rezultāti rāda, ka vairāk nekā pusē no lietām, kas nonākušas pie mediatoriem, ir panākta vienošanās. Savukārt līdz ar Šķīrējtiesu likuma spēkā stāšanos būtiski, pat līdz 62%, samazināts patstāvīgo šķīrējtiesu skaits.

Nozīmīgs darbs ir paveikts, ieviešot tiesu namu reformu. Tā paredz pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu tiesu teritoriju apvienošanu. Reforma nav saistīta ar tiesu slēgšanu. Dokumentu iesniegšana un izsniegšana tiek nodrošināta līdzšinējo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās, tādejādi reforma palielina šo iestāžu pieejamību gan iedzīvotājiem, gan arī komersantiem. Tiesu namu reformas mērķis ir novērst nevienmērīgu tiesu noslodzi un samazināt tiesvedības termiņus, kā arī veicināt tiesu prakses vienveidību. Tika reorganizētas Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona, Jūrmalas pilsētas tiesa, Latgales tiesu apgabala tiesas.

Šobrīd tiesu reformas tiek turpinātas, kā prioritāti izvirzot tiesas procesa kvalitāti. Tā sasniegšanai ir nepieciešams gan turpināt atslogot tiesas, gan sekmēt tālākizglītošanos, tiesnešu profesionalitāti un kvalifikācijas pilnveidi. Lai sasniegtu minētos mērķus, plānots īstenot apjomīgas apmācības, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projekta ietvaros paredzētas intensīvas mācības gan tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, gan prokuroriem un izmeklētājiem. Plānots, ka projekta īstenošana tiks uzsākta šī gada nogalē.

Vērā ņemami ir arī Latvijas tiesu sistēmas darba rezultāti un sasniegumi, kuri apkopoti starptautiskos pētījumos.

Latvijā

Valdība 8. oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju 1. līmeni. Ministrija anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Svarīgākais