Ja būtu brīvi no dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, noskaidrots pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā. Tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par labāko pensionēšanās vecumu atzīst esošo likumdošanā noteikto laiku – 62 gadi un 9 mēneši*.
Situācijā, ja ierobežojošs nebūtu finansiālais aspekts, lielākā daļa jeb 41,8% iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, kas ir 8 gadus agrāk nekā patlaban likumdošanā noteiktais teju 63 gadu vecums. Oficiālais pensionēšanās vecums optimāls šķiet katram piektajam respondentam, bet 18,4% respondentu pensionēties gribētu jau 50 gadu vecumā. 5,5% pensijā gribētu doties 65 gadu vecumā, bet 8,3% aptaujāto atzinuši, ka darbs viņu dzīvei piešķir jēgu, tāpēc pensijā vispār negribētu doties.
Jautāti par optimālo pensijas apmēru, kāds pēc došanās pensijā ļautu saglabāt ierasto dzīves kvalitāti (pēc rēķinu nomaksas atliktu līdzekļi arī ikdienas vajadzībām un atpūtai), puse no respondentiem norāda, ka tikai pensija 100% apmērā no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem ļautu saglabāt dzīves kvalitāti. Aptuveni trešā daļa aptaujāto (37,6%) atzina, ka viņus apmierinātu arī pensija 80% apmērā no līdzšinējiem ienākumiem. Ievērojami mazāk jeb 5,7% aptaujas dalībnieku izdevumus ikdienas vajadzībām un atpūtai varētu atļauties nosegt, pensijā saņemot 80 līdz 50% no līdzšinējiem ienākumiem. Turpretī 2,4% respondentu norādīja, ka vēlamais pensijas apmērs ir atkarīgs no dzīvesvietas – laukos dzīve prasa mazākus izdevumus komunālo un citu obligāto maksājumu apmaksai. Šis apgalvojums gan nav populārs pašu lauku teritoriju iedzīvotāju vidū, jo tikai 2% no šīs respondentu grupas minējuši šādu atbildi, bet 52,4% un 35,2% atzīmējuši attiecīgi nemainīgus ienākumus vai 80% no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem, lai varētu saglabāt esošo dzīves kvalitāti.
„Cilvēki savas dzīves laikā pierod pie noteikta dzīves līmeņa, ko ideālā variantā vēlas saglabāt arī pēc došanās pensijā. Tomēr realitāte visbiežāk ir cita - nākas pielāgoties pavisam citam ienākumu līmenim. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2.līmenis ir vienīgais jebkāda veida uzkrājums, tieši tādēļ mudinām cilvēkus jau laikus pievērst uzmanību arī privātajām uzkrājumu programmām, kas palīdzēs veidot drošības spilvenu finansiāli nodrošinātām vecumdienām,” aicina DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.
Tomēr pensijas vecums respondentiem saistās ne tikai ar finansiālajām izmaiņām, bet arī ar daudz vairāk brīvā laika. Kā uzskata vairākums respondentu, pensijas vecumā beidzot ir laiks vairāk ceļot (67,9%) un nodarboties ar hobijiem (69,9%). Savukārt katrs trešais aptaujātais uzskata, ka pensijas vecumā ir iespēja izlasīt visas iekavētās grāmatas un noskatīties neredzētos kino darbus. Pusei respondentu šķiet, ka pēc došanās pensijā ir vairāk laika parūpēties par veselību, kā arī apciemot ģimeni un uzņemt ciemiņus. 30,3% aptaujāto kā pensijas bonusu uzskata iespēju no rītiem ilgāk izgulēties.