Uzmundrina lūgt aizdevumus

AR SKATU NĀKOTNĒ Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Jans Vapavuori (no kreisās), Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš © F64

Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Jans Vapavuori vakar centās iedrošināt Latvijas uzņēmēju pārstāvjus uz aizdevumu lūgšanu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (European Fund for Strategic Investment).

Jaunā fonda ideja ir strauji palielināt Eiropas konkurētspēju augsto tehnoloģiju nozarēs. Fonda pretmets ir centieni uzturēt vismaz Rietumeiropā sasniegto labklājības līmeni ar dotācijām un subsīdijām, no kurām lauvas tiesu saņem lauksaimniecība. Tagad visiem it kā skaidrs, ka bez ieguldījumiem pavisam citās nozarēs nekādu labklājību ilgtermiņā uzturēt nebūs iespējams, taču jaunievedumi tiek vairāk solīti, nekā veikti.

Stratēģisko investīciju fonds sola jo īpaši atbalstīt pētniecību un jaunu produktu izstrādi utt., tomēr nav saprotams, kāpēc kādam būtu jāaizņemas nauda šādiem riskantiem pasākumiem vismaz līdz 2020. gadam, kad tādu pašu naudu var saņemt kā dāvinājumu no Latvijā pierastajiem Eiropas Savienības palīdzības fondiem. Jans Vapavuori centās parādīt, ka visa šī fondu mašinērija darbojas saskaņoti un kopumā nodrošinās to, lai neviena kaut cik vērā ņemama ideja Eiropā bez naudas nepaliktu. EIB aizdevumu Latvijas aģents ir Attīstības finanšu institūcija Altum, kur jāvēršas ideju pieteicējiem. Jana Vapavuori uzstāšanās vakar notika šajā iestādē Rīgā, Doma laukumā 4.

Jana Vapavuori uzstāšanās ievadā kopā ar viņu bija Latvijas Republikas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Labi saprotama ir viņas interese, lai Latvijā ieplūstu kaut vai aizdota nauda, kas nonāks līdz Valsts kasei, par ko D. ReiznieceOzola tagad ir pati atbildīgākā persona. Šobrīd nav iespējams uzrādīt piemērus, pēc kuru parauga noformēt nākamos aizdevumu pieprasījumus tādā veidā, lai EIB tos akceptētu konkurencē starp visiem citiem pieteikumiem no jebkuras vietas Eiropas Savienībā. Līdz šim vistālāk ir ticis Latvijas lūgums EIB finansēt Ķekavas apvedceļa izbūvi. Daudzus tādus projektus Latvijā patiešām ir finansējuši gan ES palīdzības fondi, gan arī EIB, bet attīstības stratēģijas piemēru apvedceļš nedod.



Latvijā

Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Latvijai apsvērumu sniegšanai kopumā nosūtīja 19 lietas, kas ir par divām lietām vairāk nekā 2022.gadā, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2023.gadā, kas pieejams Tiesību aktu portālā.