Straujuma aizejot, "pa lēto" savāc dārgu gleznu un ekskluzīvu porcelānu

© f64

Izbijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma paspējusi savākt viņai par 20 eiro uz Latvijas valsts rēķina "uzdāvināto" gruzīnu mākslinieces gleznu, un viņas preses pārstāve Aiva Rozenberga apliecina, ka nekādus sirdsapziņas pārmetumus šai sakarā ekspremjere nejūtot.

Tā ziņo portāls pietiek.com.

 
"Laimdota Straujuma dāvanas ir izpirkusi (27.janvāra iesniegums ar lūgumu ieturēt no darba algas 470 EUR), un tās ir viņas īpašumā," - šādu apliecinājumu Pietiek ir saņēmis Valsts kancelejā. Līdz ar to vienīgi kriminālprocesa sākšana varētu palīdzēt kompensēt vismaz simtus, ja ne tūkstošus eiro, ko šajā "prihvatizācijas" gadījumā zaudējusi Latvijas valsts.

Kā jau ziņots, respektablā Saatchi Art interneta mājas lapa rāda, ka pašlaik gruzīnu mākslinieces Rusiko Čikvaidzes gleznas tiek piedāvātas par cenu, kas ir no 2000 līdz pat 10 000 ASV dolāru. Taču šīs pazīstamās gruzīnu mākslinieces gleznu, kas ir tikusi uzdāvināta Straujumai kā Ministru prezidentei, demisionējušajai valdības vadītājai dotas tiesības no Latvijas valsts atpirkt par mikroskopisku cenu - 20 eiro.

Šāda "prihvatizācijas" iespēja Straujumai pavērās tāpēc, ka par šādu summu gleznu novērtēja oficiāli izveidotā dāvanu novērtēšanas komisija un tās pieaicinātā eksperte - Nacionālā mākslas muzeja ditektore Māra Lāce. Arī citas Straujumas dāvanas  komisija bija nocenojusi fantastiski lēti: piemēram, zīda šalle bija novērtēta par 30 eiro, Ķīnas zīda somiņa - 25 eiro, Meisenes porcelāna trauciņš tējai - 30 eiro.

Taču, kamēr šo dāvanu vērtība vēl ir diskutabla, citādi ir ar Čikvaidzes gleznu, jo šīs mākslinieces gleznas, kā to apliecina publiski pieejami dati, atrodas pilnīgi citā cenu kategorijā. Līdz ar to ir pamatotas aizdomas, ka, pateicoties dāvanu izvērtēšanas komisijas nolaidībai vai arī kādam tai izteiktam "lūgumam", valstij ar šo dāvanu "prihvatizāciju" var nodarīti vismaz simtos, ja ne tūkstošos eiro mērāmi zaudējumi.

No Mākslas muzeja direktores Pietiek sacītā izrietēja, ka viņai ļoti būtisks faktors šķitis... gleznas izmērs. "Mazs darbiņš, ļoti maziņš, gana neievērojams," - tieši pēc šāda kritērija eksperte tad arī noteikusi gleznas "prihvatizācijas" vērtību.

Straujumas preses pārstāve apgalvo, ka ekspremjere neesot pat interesējusies, kādas ir gruzīnu mākslinieces Rusiko Čikvaidzes gleznu tirgus cenas. Pietiek jau noskaidrojis, ka to nav mēģinājusi noskaidrot arī oficiāli piesaistītā eksperte - Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kura par saviem "eksperta" pakalpojumiem no valsts saņēmusi trīsarpus reizes lielāku summu nekā noteiktā gleznas cena.

Kā skaidro Valsts kanceleja, komisija dāvanu, kuras saņēmis Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biroja darbinieki oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā vai ārvalstīs, novērtēšanai un norakstīšanai (2014.gada 27.jūnija Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes rīkojums nr. 57 “Par novērtēšanas un norakstīšanas komisiju izveidi”) pašlaik sastāv faktiski tikai no ierēdņiem, kuriem orientēšanās mākslas jautājumos nav specialitāte.

Komisijas priekšsēdētāja ir Maija Lāce, Komunikācijas departamenta konsultante, viņas vietnieks ir Antons Bračka, Valsts kancelejas direktora palīgs, bet komisijas locekļi - Laura Titāne, Komunikācijas departamenta konsultante, Inga Vutkeviča, Ministru prezidenta sekretāre, Olga Sorokovaja, Finanšu nodaļas vadītāja vietniece, Rita Briede, Finanšu nodaļas vecākā referente, un Vita Žindika, Ministru prezidenta biroja konsultante. Šī komisija Straujumai pasniegtās dāvanas izvērtējusi pagājušā gada 23.decembrī.

Taču saskaņā ar noteikumiem "dāvanu vērtību komisija nosaka atbilstoši Latvijas tirgus cenām, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertu, un sastāda dāvanas novērtēšanas aktu". Straujumas dāvanu vērtēšanā tikuši pieaicināti divi eksperti - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Lāce un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Tieši pateicoties Lāces "eksperta viedoklim", Straujuma tad arī ieguvusi izdevīgo šīs valsts mantas "prihvatizācijas" iespēju.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī trešajā izsolē nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstams kā Maskavas nams, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Svarīgākais