Pētījums: lielākais drauds Latvijai ir nabadzība
Pirmdien, 15. februārī, Rīgas Juridiskajā augstskolā notika preses konference, kurā prezentēja RJA un pētījumu centra SKDS sabiedrības viedokļa pētījumu par globālo krīžu ietekmi Eiropā un Latvijā. Pasākums izskanēja ne tikai dati par Latvijas iedzīvotāju viedokli globālo krīžu jautājumos, bet arī tika iezīmēta septembrī Rīgā plānotā prestižā Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law - ESIL) ikgadējā konference.
Pētījuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji visās demogrāfiskajās grupās kā būtiskākos draudus Eiropai min migrācijas krīzi, ES robežu pārvaldīšanu (63,2%), terorismu (53,6%), karu un ekonomisko krīzi (51,2%), kas ļoti tieši raksturo mediju telpā esošo tēmu aktualitātes, kā arī iedzīvotāju vēsturisko atmiņu. Šis pats jautājums attiecībā uz Latviju rezultātu ziņā ir atšķirīgs, respondenti uzskata, ka galvenie izaicinājumi Latvijai ir nabadzība un sociālā nevienlīdzība (52,3%), finanšu un ekonomikā krīze (44,1%), migrācijas krīze, ES robežu pārvaldīšana (43,8%). Šāds viedoklis apstiprina, ka nabadzības un sociālās nevienlīdzības problemātika Latvijā ir tik sensitīva, ka tā spēj atstāt aiz sevis globālākus jautājumus, kas attiecībā uz Eiropu tiek izvirzīti kā prioritāri.
Ineta Ziemele, RJA profesore, Satversmes tiesas tiesnese, detalizēti skaidroja globālo krīžu aspektus teorētiskā un praktiskā griezumā, vērtējot Latvijas iedzīvotāju pētījumā pausto viedokli. "Pasaulē krīzes vienmēr ir notikušas tikai šobrīd par tām vairāk uzzinām tieši pateicoties modernajām tehnoloģijām un mediju informācijai. Kā rāda aptaujas rezultāti, Latvijas iedzīvotāju vairākums ir optimistiski un tic, ka starptautiskajām un Eiropas tiesībām ir nozīmīga loma globālo krīžu risināšanā," pauda Ineta Ziemele.
Pēc pētījuma datiem (15,1%) Latvijas iedzīvotāji tic, ka globālo krīžu risināšana ir iespējama, panākot vienošanos pasaules valstu vidū, savukārt par šādu globālo krīžu risināšanas iespējamību šaubās (58,1%) un netic (20,9%) respondentu. Interesanti, ka tikai (2%) no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir pilnība pārliecināti, ka pastāv globālo krīžu risināšanas pamatprincipi, kurus valstis ievēro, savukārt (52%) respondent ir pārliecināti, ka pastāv, bet nav pārliecināti, ka tie tiek ievēroti. Kristīne Krūma, RJA prorektore, norādīja, ka starptautisko tiesību institūcijām ir lielākā loma globālo krīžu risināšanā, lai gan ne vienmēr var apgalvot, ka to rīcība un pieņemtie lēmumi ir efektīvi.
Preses konferences noslēgumā Inguss Kalniņš, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks stratēģijas jautājumos, iezīmēja starptautiska dialoga nepieciešamību, it īpaši starptautisko tiesību akadēmiķu un praktiķu vidū, lai nodrošinātu un kopīgi meklētu efektīvākos risinājumus aktuālajiem globālo krīžu problēmaspektiem.
Šogad atbildes uz jautājumiem "Kā starptautiskās tiesības darbojas krīzes laikā" (How International Law Works in Times of Crisis) meklēs vairāk kā 400 Eiropas un pasaules augstākā līmeņa juridiskās jomas pārstāvji Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law - ESIL) ikgadējā konferencē, kas no 8. - 10.septembrim notiks Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Konferenci organizē Rīgas Juridiskā augstskola un Latvijas Republikas Satversmes tiesa ar Tieslietu un Ārlietu ministriju atbalstu. Reģistrācija konferencei ir atvērta, Latvijas starptautisko tiesību profesionāļi un eksperti ir aicināti piedalīties.