Arvien vairāk atlīdzību pieteikumi par ziemas sporta traumām

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Ziemas sporta sezonā gandrīz katru dienu tiek saņemts kāds pieteikums par izdevumu apmaksu saistībā ar slēpošanas vai snovošanas laikā notikušu negadījumu. Pēdējo trīs gadu laikā ik gadu par vidēji 30% pieaug šāda tipa saņemto atlīdzības pieteikumu skaits, liecina apdrošinātāja "Balta" statistika.

Visbiežāk ziemas sporta negadījumos tiek gūtas kāju vai ceļgalu traumas, tomēr nereti tiek savainotas un lauztas arī rokas, pleci, plaukstas vai ribas. Šāda tipa traumas ir vistipiskākās sekas ziemas sporta negadījumos, par ko vidējās izmaksas sasniedz 6000 līdz 10 000 eiro. Piemēram, pagājušajā gadā kāds "Baltas" klients, slēpojot pa Austrijas kalniem, nokrita un salauza augšdelmu. Cietušajam bija nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, transportēšana no kalna uz slimnīcu, kā arī bija jāveic operācija Austrijas slimnīcā, kas kopumā izmaksāja 6730 eiro.

"Baltas" pieredzē ir dažādi atlīdzību gadījumi par ziemas sporta ceļojumos notikušiem negadījumiem, kur atlīdzības izmaksas pēdējo trīs gadu laikā bijušas no 20 eiro līdz vairāk nekā 15 000 eiro. "Šāda tipa negadījumi, kas notiek ārzemēs, cietušajiem mēdz būt finansiāli un emocionāli ļoti smagi, tādēļ īpaši noderīga ir ceļojumu apdrošināšana, kas sedz ne tikai ārstēšanas izdevumus, bet arī izmaksas par neatliekamo medicīnisko palīdzību, klienta transportēšanu no kalna uz slimnīcu, kā arī pēc tam atpakaļ uz Latviju. Mūsu pieredze liecina, ka cietušā pārvietošana no negadījuma vietas uz slimnīcu vien var izmaksāt no 200 līdz pat 5000 eiro, kas ir ļoti lieli un noteikti neplānoti izdevumi cietušajam šādās neparedzētās situācijās," paziņojumā medijiem raksta "Baltas" personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča.

Pērn vairākos nopietnos gadījumos klientam bija nepieciešama medicīniskā neatliekamā palīdzība un transportēšana no kalna uz slimnīcu, tai skaitā ar helihopteru, vai atpakaļ uz Latviju. Bijuši gadījumi, kad savainotie ziemas sporta ceļojumu cienītāji jānogādā atpakaļ uz Latviju ar lidmašīnu, mainot paredzēto lidojuma laiku, kā arī pielāgojot pasažieru lidmašīnu cietušā vajadzībām, piemēram, pusguļus vai guļus stāvoklim. Šādās situācijās izmaksas ir no 600 līdz pat 2000 eiro. Ir arī gadījumi, kad neviena aviokompānija nav varējusi nodrošināt pasažiera, kuram lūzuma dēļ jānodrošina guļus stāvoklis, atgādāšanu atpakaļ Latvijā. Piemēram, vienā gadījumā klients slēpojot salauza apakšstilbu tik neveiksmīgi, ka ģipsis bija jāliek līdz pat gūžas locītavai. Tā kā aviosabiedrības nevarēja nodrošināt šāda pacienta transportēšanu, klienta pārvešanu uz Latviju tika veikta ar medicīniskās palīdzības transportu, kas izmaksāja 4000 eiro.

Nereti ir gadījumi, kad vienīgā iespēja cietušo no kalna nogādāt medicīnas iestādē ir ar medicīnisko helihopteru, kas palielina izmaksas. "Baltas" pagājušā gada pieredzē ir gadījums, kad Austrijā cietušo ziemas sporta cienītāju nācās transportēt no kalna ar helihopteru uz slimnīcu. Izmaksas par šo transportēšanu sasniedza 4500 eiro, kam klāt vēl nāca cietušā ārstēšanas izdevumi slimnīcā 10 500 eiro apmērā un 600 eiro par cietušā klienta atvešanu atpakaļ uz Latviju, tādējādi kopumā izmaksas par šo negadījumu sasniedza 15 600 eiro.

Ceļojot pa Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, noderīga mēdz būt Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas lielā daļā gadījumu var sniegt iespēju saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Taču "Balta" vērš uzmanību, ka ceļojumos, kad ziemas sporta cienītājs dodas atpūtā uz kalnu kūrortiem, kuros pārsvarā pieejamas tikai privāts klīnikas, visbiežāk EVAK kartes piedāvātie pakalpojumi nedarbojas, tāpēc nepieciešama ceļojumu apdrošināšana.

Latvijā

Šonedēļ līdz uzsniga pirmais sniegs un uz Latvijas ceļiem nonāks šovasar Latvijas autoceļu uzturētāja noliktavās savesta Marokas sāls. Taču īsi pirms aukstā laika iestāšanās atklājās, ka vienā no noliktavām sāls ir pārāk mitrs. Tomēr Latvijas valsts autoceļu uzturētājs atradis iespēju, kā, iespējams, slikto sāli kaisīt uz autoceļiem, informē raidījums "Nekā personīga."