Jauna latviete dalās ar ļoti aizkustinošu stāstu, kurš rosina domāt

Sociālajos tīklos kāda jauniete dalījusies ar stāstu, kurš vedina pārdomāt savu vērtību sistēmu.

“Rakstu sociālā projekta kopsavilkumu un domāju par dzīvi. Es esmu daudz iemācījusies no mammas un tēta. Apmēram tik pat daudz no vecvecākiem. Šo un to no brāļa. Daudz gudrību un muļķību ir dzimis kopā ar draugiem. Protams, kur bez skolām, universitātes, pulciņiem un tamlīdzīgiem veidojumiem. Taču nemelošu, sakot, ka manu prātu ir uzspridzinājuši pēdējie divi mēneši regulāri tiekoties ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības.

Un šis nav stāsts par to, ka kādam vajadzētu justies labākam vai sliktākam, vairāk vai mazāk varošam vai nevarošam.

Aicinu katru no mums norakt savus stereotipus un aizspriedumus. Cilvēki, kurus esmu iepazinusi pēdējā laikā, ir sirsnīgākās un cilvēcīgākās būtnes, kuras esmu sastapusi jebkad. Viņi māk un vēlas dalīties ar katru mazumiņu, ko dzīve ir piespēlējusi. Samīļo, sabučo. Priecājas par to vien, ka kāds pie viņiem ir atnācis ciemos, kaut tāpat vien parunāties. Par visu un neko. Tā ir tāda beznosacījumu cieņa un sirsnība, kas paceļ apmēram metru virs zemes un atgādina, cik daudz mēs viens otram varam dot. Tikai esot blakus, uzmundrinot, novēlot un domājot labas lietas. Viņi prot novērtēt to, ko vairums uztver par pašsaprotamu - LAIKU un RŪPES. Šie abi resursi ir izsmeļami, tāpēc, patiesībā, ļoti dārgi,” uzsver jaunā meitene.