Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane apsvērusi ideju par ziņu aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos un e-pastu pārbaudi, iesaistot tajā Drošības policiju, šodien ziņo raidījums "De facto".
Par šādu plānu raidījumu informēja Saeimas deputāte un Eiropas lietu komisijas vadītāja Vaira Paegle (PS), jo Veismane par šādu rīcību ar viņu konsultējusies.
Pērnā gada pavasarī, starp Valsts kanceleju un Saeimas Eiropas lietu komisiju aizsākās diskusijas par kādu Eiropas fondu projektu. Tā kopsumma bija vairāk nekā seši miljoni latu, kuri paredzēti dažādiem auditiem, pētījumiem, ierēdņu analītisko prasmju stiprināšanai.
Projektu pārrauga Valsts kanceleja. Tikai šo pirmdien Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti beidzot detalizēti ieraudzīja konkrētas tāmes un paredzētos izdevumus. Publiskajā sēdē klāt bija arī ziņu aģentūras LETA žurnāliste. Arī viņa, tāpat kā visi citi klātesošie, saņēma Valsts kancelejas sagatavotos dokumentus un dažus no paredzētajiem tēriņiem vēlāk publicēja savā ziņā.
Pēc ziņas publicēšanas Paegle saņēmusi īsziņu no Veismanes, kura lūgusi Paegles atļauju iesaistīt Drošības policiju, lai noskaidrotu, kā žurnāliste tikusi pie informācijas. Pēc tam Paegle zvanījusi Veismanei un noskaidrojusi, ka Veismanei esot svarīgi zināt, kas ir viņas nedraugi un tāpēc viņa lūgšot Drošības policijai izsekot šīs žurnālistes telefona zvaniem un e-pastiem. Paegle šādai rīcībai nav piekritusi, uzskata, ka informācijas atklātība esot ļoti svarīga.
Veismane sarunā ar "De facto" nenoliedz, ka sarakste ar Paegli notikusi. Arī viņas telefonā joprojām ir saglabātas vairākas īsziņas, arī tā, kurā tiek pieminēta Drošības policija. Veismane skaidro, ka Drošības policijā tomēr nav vērsusies, jo Paegle nav piekritusi. Tomēr viņa pieļaujot šādu iespēju nākotnē, ja kāds žurnālists ar savu publikāciju skaršot valsts intereses.
Runājot par konkrēto gadījumu, sākumā Veismane noliedz, ka vispār Paeglei būtu stāstījusi par ieceri izsekot aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunas un e-pastus. Tomēr sarunas gaitā atzīst, ka šāda rīcība būtu pieļaujama.
Veismane intervijā "De facto" pauž, ka vēlas uzzināt, kurš informāciju nopludinājis un aizsūtījis žurnālistei. "Mani interesē, kā varēja gadīties, ka pie žurnālista nonākusi šī informācija. Kāds šai žurnālistei šo informāciju ir iedevis. Kas ir tas kāds? Kas ir tas, kurš grib mūs izķengāt?", intervijā skaidro Veismane.
Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis norāda, ka arī turpmāk LETA publiskos sabiedrībai svarīgu informāciju. Mediju vidē izpratne par informācijas avotu drošību ir augusi, žurnālisti tos tur svētus un neatklāj.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Eiropas lietu komisija skeptiski vērtē Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas lietderību valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai un turpinās rūpīgi sekot, cik efektīvi ES fondu līdzekļi tiks izmantoti Valsts kancelejas iecerētajos projektos.
Deputāti, uzklausot Valsts kancelejas informāciju par ES fondu līdzekļu izmantošanu valsts pārvaldes projektos kopsummā 6,39 miljonu latu apmērā, pauda neizpratni, ka joprojām nav skaidri definētas jomas, kurās plānots veikt valsts strukturālo reformu ietekmes novērtējumu.
Deputātiem izsniegtajā informācijā, teikts, ka no ES fondiem laika posmā līdz 2013.gadam atbalstam strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai tiks izlietoti 1 491 011,63 lati. No šīs summas strukturālo reformu ietekmes novērtējumam piecās jomās katru gadu paredzēts tērēt pa 125 000 latu, kas kopumā veidos 500 000 latus.