Pārjaunotā valdošā koalīcija apliecināja savu esamību jau pirms Saeimas ārkārtas sēdē izteiktās uzticības Māra Kučinska valdībai. Mazliet iepriekš notikušajā Saeimas kārtējā sēdē savācās 65 deputātu vairākums lēmumam faktiski lauzt uzņēmuma Latvijas gāze (LG) privatizācijas līgumu.
Viegli apgalvot, ka Latvija pirms nepilniem 20 gadiem pārdeva LG par lēcu virumu – pārdesmit miljoniem toreizējo latu, kas bija mazāk, nekā LG pēc tam mēdza nopelnīt viena gada laikā. Daudz grūtāk novērtēt Latvijas ieguvumus no tā, ka valsts tika vaļā no gāzes saimniecības uzturēšanas (ceļus, lūk, valsts uzturēt faktiski nespēj) un varēja rēķināties ar garantētām gāzes piegādēm. Tālāk atkal seko valsts zaudējumi atbilstoši 2003. gadā Stokholmā pasludinātajam tiesas spriedumam, kas atzina Latviju par vainīgu privatizācijas līguma pārkāpšanā un lika atdot LG 6,9 miljonus latu jeb apmēram trešo daļu no Latvijas saņemtās naudas par LG pārdošanu. Tagad Saeimas vairākums nobalsoja par vēl uzskatāmāku līguma pārkāpšanu.
«Jau ir skaidrs, ka tie radīs, iespējams, desmitiem vai pat simtiem tiesvedību, kuru rezultātā valstij, ne jau šo lēmumu pieņēmējiem, nāksies no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju naudas apmaksāt privātpersonām likumdevēja radītos zaudējumus,» balsojumu pret vairākumu pamatoja deputātu frakcijas No sirds Latvijai priekšsēdētāja Inguna Sudraba. «Latvijas gāzes tirgus liberalizācija tiek īstenota pēc analoģiskas shēmas kā bankas Citadele pārdošana,» teica frakcijas Saskaņa deputāts Ivars Zariņš. Šīs divas grupas spēja likt pretī vairākumam 27 balsis. Vairākumā iekļāvās arī ārpus koalīcijas palikušie Latvijas reģionu apvienības deputāti. Par deputātu vairākuma rīcību iespējams pīt visdažādāko sazvērestību teorijas. Tie varētu būt gan aprēķini par to, kā likt M. Kučinska valdībai iespējami uzskatāmi mocīties zem neizpildāmu uzdevumu nastas, gan cerības uz Stokholmas tiesas nostājas izmaiņām atbilstoši tagadējai ģeopolitiskajai situācijai. Proti, ka tiesa tagad nebūs labvēlīga Krievijas Gazprom kā galvenajai no LG līdzīpašnieku pulka.
Saeimas balsojuma juridiskais rāmis bija daudzu grozījumu izdarīšana Enerģētikas likumā. LG pārstāvis Vinsents Makaris Neatkarīgajai norādīja uz pretrunu šajos grozījumos, vienlaikus pasludinot par gāzes tirgus ieviešanas brīdi 2017. gada 3. aprīli, kad beidzas LG pārdošanas līgumā noteiktais LG monopoltiesību termiņš, bet jau iepriekš atļaujot Latvijas uzņēmumiem nopirkt gāzi pašu patēriņam ārzemēs (Lietuvā, kurai ir gāzes vadu savienojums ar Latviju). Aizgājušās valdības izstrādātajā un atnākušās koalīcijas apstiprinātajā terminoloģijā pretruna tiek pārvarēta ar skaidrojumu, ka LG pārdošanas līgums nekādi neierobežo citu Latvijas uzņēmumu tiesības iepirkt ārzemēs jebko un dabasgāzi tajā skaitā, bet aizliedz šo gāzi Latvijā pārdot, kas esot un līdz nākamā gada aprīlim palikšot LG monopols. Pēc V. Makara teiktā, LG tagad rīkosies atbilstoši savu īpašnieku norādījumiem, kuru izteikšana gaidāma uzņēmuma padomes sēdē februāra beigās.