Liecinieki tā dēvētajā Lemberga krimināllietā neprasa kompensācijas

Lai arī Kriminālprocesa likums paredz lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem kompensēt procesuālos izdevumus, vienīgie no t. s. Lemberga prāvas dalībniekiem, kuri līdz šim prasījuši Latvijas valstij kompensāciju, ir Šveices advokāts Mišels Fransuā Retorē un kāds tulks.

Advokāts M. F. Retorē pēc Rīgas apgabaltiesas aicinājuma pērn ieradās Rīgā, tomēr tiesneša slimības dēļ tiesas sēde tika atcelta. Pagaidām tikai divi ārvalstu juristi (M. F. Retorē un turpmāk aprakstītais Jans Gerards de Lints) ir bijuši ar mieru ierasties Rīgā uz tiesu – pārējie labākajā gadījumā piekrīt liecināt videokonferencē no savas mītnes zemes.

Ņemot vērā, ka Šveices prokuratūra informēja Rīgas apgabaltiesu, ka liecinieku pratināšana videokonferenču režīmā būs maksas pakalpojums, Neatkarīgajai radās jautājums, cik Latvijas valstij Tiesu administrācijas personā līdz šim izmaksājušas videokonferences no Šveices un Austrijas, kā arī tas, cik lielas summas t. s. Lemberga prāvā pieprasījuši kompensēt liecinieki un citi procesa dalībnieki, kuriem ir tiesības uz kompensāciju.

Uz minētajiem jautājumiem Tiesu administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Vjačeslavs Mitņičuks sniedza šādu atbildi: «Informējam, ka minētajā krimināllietā Nr. .. liecinieks Michael Francois Rethoret lūdzis Rīgas apgabaltiesu atmaksāt viņam ceļa izdevumus EUR 1241,21 apmērā.

Bez tam minētajā krimināllietā bijuši izdevumi par tulka nodrošināšanu tiesas sēdē EUR 680,25 apmērā. Citi izdevumi šajā lietā Tiesu administrācijai nav radušies.»

Septiņu tiesvedības gadu laikā Neatkarīgā vairākiem lieciniekiem vaicājusi, vai viņi pieprasīs kompensēt ceļa izdevumus un atlīdzināt zaudēto darba dienu. Vieni atbildējuši, ka laimīgi ātrāk tikt prom no Tiesu nama ar veselu ādu. Citi kompensāciju pieprasīšanu uzskatījuši par papildus sevis apgrūtināšanu – vieglāk zaudēto naudu esot nopelnīt nekā pieprasīt, aizpildot dažādus iesniegumus.

Kriminālprocesa likuma 367. pantā norādīts, kādus procesuālos izdevumus lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītām personām sedz valsts. Tie ir ceļa un naktsmītnes izdevumi un vidējā darba samaksa par tiesā pavadītajām dienām.

Savukārt Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Budžeta nodaļas vadītāja Olita Āboliņa pirms vairākiem gadiem Neatkarīgajai paskaidroja, ka saņemt kompensācijas par procesuālajiem izdevumiem ir ļoti vienkārši. Piemēram, uzrādot sabiedriskā transporta biļeti, kompensācijas par ceļa izdevumiem iespējams saņemt tajā pašā dienā Tiesu namā. Ja cietušais vai liecinieks uz tiesu devušies ar savu automašīnu, viņiem jāiesniedz čeks par degvielas iegādi, un tad kompensāciju iespējams saņemt dažu dienu laikā Tiesu administrācijā. Lai saņemtu kompensāciju par vidējo darba atalgojumu, jābūt attiecīgam darba devēja iesniegumam.

Septiņu tiesvedības gadu laikā Neatkarīgā fiksējusi vienu īpašu gadījumu, kad lieciniekiem izdevumus pat ļoti dāsni (bija nodrošināts pat limuzīns un apsardze) apmaksāja kāds pagaidām nenoskaidrots labvēlis.

Pērn Neatkarīgā vairākkārt vaicāja Tiesu administrācijai, vai kompensācijas pieprasījis liecinieks – Francijā dzīvojošs Nīderlandes pilsonis, advokāts Jans Gerards de Lints. Viņš Rīgas apgabaltiesā ieradās divās lepnās automašīnās miesassargu pavadībā un tiesā liecināja, ka šādas drošības garantijas viņam iepriekš solījis Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss. Pratināšanas gaitā tā arī neatbildēts palika jautājums, no kā liecinieks tik ļoti tiek apsargāts un kurš par to visu maksā. Noliedzoši par zaudējumu segšanu J. G. de Lintam Neatkarīgajai atbildēja arī J. Juriss un Ģenerālprokuratūra. Pats J. G. de Lints tiesā noliedza, ka šo greznību būtu apmaksājis no savas kabatas. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, J. G. de Linta apsardzes un transporta izdevumi veidoja vismaz 3000 eiro.