Ministru kabinets, balstoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu, ir informējis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Sv.Pētera baznīcas ēku un 2788 kvadrātmetriem zemes Rīgā, Skārņu ielā 19, ir jānostiprina Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Kā LETA jau ziņoja, pērn 14.oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma lūgt Ministru kabinetu vērsties tiesā, lai tā konstatētu faktu, ka Rīgas Sv.Pētera baznīca ir bezīpašnieka manta, kura saskaņā ar Civillikumu nonāk valsts īpašumā. Pēc šāda tiesas lēmuma Saeima varētu izlemt, vai Sv.Pētera baznīcas ēka bez atlīdzības nododama Rīgas pašvaldībai vai bez atlīdzības vai pret atlīdzību tā nododama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB).
Kā LETA jau ziņoja, 2008.gada 5.jūnijā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Sv.Pētera baznīcas likumu.
Likumprojektā tiek paredzēts noteikt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - Rīgas Sv.Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Likumprojekts arī nosaka īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par tā īpašumu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka Rīgas Sv.Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu.
Likumprojektā noteikta Rīgas Sv.Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un LEBL savstarpējās attiecības Sv.Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.
Rīgas pilsētas pašvaldībai ar šo likumu paredzēts noteikt tiesības bez atlīdzības izmantot Sv.Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu. Citiem, šajā likumā neminētiem mērķiem Sv.Pētera baznīcu var izmantot, par to vienojoties ar LELB, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības.
Paredzēts izveidot Sv.Pētera baznīcas padomi, kuras nolikumu izstrādās LELB, saskaņojot to ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Padomē būs pieci locekļi - trīs LELB pārstāvji un divi Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji. Padome katru gadu līdz 31.janvārim apstiprinās pasākumu plānu, kurš būs saistošs abām iesaistītām pusēm.
Likumprojekts paredz, ka Sv.Pētera baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansē LELB. Latvijas valsts piedalās baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldības var piedalīties Sv.Pētera baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.
2008.gada 30.septembrī Rīgas dome pēc pusotru stundu garām debatēm neatbalstīja lēmumprojektu par Sv.Pētera baznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Vēstulē Saeimas komisijai valdība norāda, ka atbilstoši 1992.gada 12.maija Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" spēkā stāšanās kārtību" 3.punktam likums "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" neattiecas uz Sv.Pētera baznīcu, kuras statuss tiek noteikts ar īpašu likumu. Līdz ar to LELB nevarēja atgūt Pētera baznīcu. Ja šāds izņēmums nebūtu paredzēts minētajā Augstākās Padomes lēmumā, LELB būtu atzīta par bijušās īpašnieces (Rīgas Sv.Pētera baznīcas) īpašuma tiesību pārmantotāju un atguvusi baznīcu, līdzīgi kā LELB ir atguvusi citus vācu evaņģēliski luteriskajām draudzēm piederējušos īpašumus.
Izvērtējot to, ka LELB ir visu vācu luterāņu draudzēm piederējušo īpašumu īpašuma tiesību pārmantotāja, to, ka atbilstoši Valsts vēstures arhīvā esošajiem dokumentiem nosaukums "Sv. Pētera baznīca" un nosaukums "Sv. Pētera draudze" tika lietots attiecībā uz vienu un to pašu juridisku personu, kā arī apstākli, ka valsts iestāde jau izvērtēja un apstiprināja LELB tiesības būt par tādu nekustāmo īpašumu, kuri līdz 1940.gadam tika nostiprināti zemesgrāmatā uz Sv. Pētera baznīcas vārda, īpašuma tiesību pārmantotāju, nevar secināt, ka nekustāmais īpašums - Svētā Pētera baznīcas ēka - ir bezīpašnieka manta Civillikuma 930.panta izpratnē.
Vairākums vēsturisko dokumentu, kā arī jau iedibinātā tiesu prakse attiecībā uz citu vācu luterāņu draudžu īpašumu pārmantošanu norāda, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās būtu nostiprināmas Latvijas Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai, teikts vēstulē.