Likvidējamā biedrība Latvijas Literatūras centrs (LLC) Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) ir parādā 67 263 eiro, un, lai piedzītu šo summu, fonds gatavo tiesai kreditoru prasījumu. Arī par žurnāla Latvju Teksti izdošanu LLC atskaitēs iztrūkst vairāk nekā 15 000 eiro. Šim izdevumam centra finanšu ligas bija sāpīgs sitiens, un turpmāk tas vairs neiznāks.
VKKF LLC žurnāla izdošanai visam iepriekšējam gadam bija piešķīris 53 000 eiro – tā bija vislielākā summa starp pārējiem periodiskajiem izdevumiem, kam tā svārstījās starp 3000 un 40 000 eiro. Ar to bijis pietiekami, lai iznāktu visi seši numuri, situāciju raksturo VKKF direktors Edgars Vērpe. Kad atklājušies pārkāpumi grāmatvedībā, tostarp arī žurnāla izdošanai paredzētās naudas izmantošana citiem mērķiem, VKKF anulējis jau rezervētos līdzekļus 2016. gadam. «Jānis Oga kā LLC direktors pēdējiem diviem numuriem paredzēto naudu acīmredzot bija kaut kur šķērsfinansējis. Lai gan mēs pārliecinājāmies, ka konts ir tukšs, šie numuri tomēr tika izdoti – acīmredzot par kādu citu finansējumu,» norādīja VKKF direktors, piebilstot, ka atskaitēs par žurnāla izdošanu iztrūkstot vairāk nekā 15 700 eiro. Kad redakcija, vēlēdamās darbu turpināt, vērsusies pie cita izdevēja un iesniegusi fondam projektu, VKKF finansējumu nepiešķīra, pamatojot ar to, ka iesniedzējs bijis cita juridiska persona, bet koncepcija bijusi tā pati un arī redakcijas sastāvs nemainīgs. «Tā kā mēs redzējām, ka izdevuma administrācijai ir problēmas ar finansējumu (tobrīd vēl pēdējie divi numuri nebija iznākuši), tad nebija pārliecības, ka līdzekļi tiks adekvāti iztērēti, un tika nolemts 2016. gadam finansējumu nepiešķirt,» pieteikuma noraidījuma iemeslus skaidroja E. Vērpe. Finansējuma, kas jau bija piešķirts Latvju Tekstiem, atlikums «pievienots kopējam nozares regulāro konkursu finansējumam», informēja VKKF pārstāve Jana Vērdiņa. Neesot nekāda pamata apgalvojumiem, ka šo naudu saņems kāds cits izdevums, piemēram, Domuzīme. Uz to var pretendēt ikviens literatūras nozarē finansētais projekts 2016. gada regulārajos projektu konkursos un radošo braucienu programmā. Arī Latvju Tekstus (ņemot vērā, ka pēdējie divi numuri iznākuši) esot bijusi iespēja pieteikt šā gada pirmajam konkursam. Vai to žurnāla izdevēji ir darījuši, VKKF vadība nezināja teikt.
Žurnāla Latvju Teksti pēdējā numurā redakcijas slejā bija skaidri un gaiši pavēstīts, ka finansējuma nogriešana nozīmējusi žurnāla beigas, jo Rīgas domes dotācija un no izdevuma pārdošanas un abonēšanas iegūtie līdzekļi nesedzot izdošanas izmaksas. Bez fonda atbalsta ne šis, ne citi kultūras izdevumi nevarot iznākt. To Neatkarīgajai apliecināja arī bijušais žurnāla galvenais redaktors Jānis Ozoliņš, kurš pēc neauglīgajām cīņām, lai turpinātu izdošanu, esot atmetis ar roku. Jau tā redakcija ar milzīgām pūlēm atradusi naudu, lai finansētu pēdējos numurus, bet nu vēl jāklausās VKKF liekulīgā retorika, ka neviens neliedzot piedalīties projektu konkursā. Tieši fonds licis šķēršļus ceļā izdevuma, kuram bijis 2000 lasītāju (tas šāda veida žurnālam ir daudz, jo kultūras jomas izdevumiem tie nereti esot tikai daži simti), tālākai darbībai. Jau iesniedzot pieteikumu, nācies izjust, ka Latvju Tekstu piedalīšanās konkursā ir nevēlama. J. Ozoliņš teic: ir jau saprotams, ka žurnālu asociē ar LLC, taču redakcija, kas godprātīgi strādājusi piecus gadus, nekādi nav saistāma ar centra direktora finanšu darījumiem.