Izdzīvošanas spēle: apsteidz kvotas
Vairāk nekā pusotra simta pacientu – daļa nespēcīgi, smagi slimi – stāv rindā, lai Latvijas Onkoloģijas centrā pierakstītos uz diagnostiskajiem izmeklējumiem. Par šo ainu Neatkarīgajai sašutumu pauda vairāki pacienti, kuriem pašiem nācās stāvēt rindā, lai kvota «neizsmeltos», pirms pienāk viņu kārta.
Tajā pašā laikā Nacionālais veselības dienests mierina: onkoloģijas speciālista konsultāciju gan Rīgā, gan reģionos dažādās iestādēs piedāvā pāris nedēļu, dažviet pat dažu dienu laikā. Vienkārši jāmeklē, kur tie ir pieejami. Pacienti šādam valsts iestādes aicinājumam neļaujas, jo no pieredzes zina teikt, ka onkoloģijas izmeklējumi ir specifiski, parastā diagnostikas kabinetā veselības problēmas var nesaskatīt.
Vēža slimniece Ināra pirms nedēļas, kad Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā sākās pierakstīšanās uz izmeklējumiem februārī, bija lieciniece «dokumentālajai šausmu filmai», nekā citādi to nosaukt nevar. «Es biju viena no tiem, kas brauca pierakstīties uz datortomogrāfiju. Cēlos piecos, lai astoņos būtu Onkoloģijas centrā, jo pierakstīties piezvanot nav iespējams. Es biju pat pusstundu agrāk, taču jau pirms manis tur bija rinda. Divās stundās tiku pie pieraksta. Redzot tur šos slimos cilvēkus, simtiem cilvēku, kuri varbūt tika uz reģistrāciju, bet kāds ne, mani pārņēma izmisums. Es pati pašlaik varu nostāvēt kājās, bet citi – viens rāpo no krēsla uz krēslu, cits stāv ar inhalatoru. Tas bija filmas vērts, kas tur notika. Tiem, kuri pieņem lēmumus, es aicinu ieskatīties šo cilvēku sejās...» emocionāli smagajā pieredzē dalījās Ināra.
Savi novērojumi ir arī pacientu biedrības EuropaColon Latvija pārstāvim Uldim Veserim, kurš pats kā pacients pierakstījies uz izmeklējumiem Latvijas Onkoloģijas centrā: «Šāgada februāris, kas neatšķiras no citiem gada mēnešiem, kad pacientiem ir aktuāla veselības stāvokļa izmeklēšana – analīzes, kas palīdzētu noteikt diagnozi, apstiprinātu slimības gaitu. Bet novērojumi slimnīcās un poliklīnikās raisa tiešu jautājumu: cik ilgi turpināsies cilvēku spīdzināšana rindās? Principā sanāk kā biļešu tirdzniecība uz koncertiem – savlaicīgi jāpērk biļetes, lai ir cerības pasākumā piedalīties.» Šāda situācija veidojas gan tāpēc, ka ārstniecības iestādēm ir kvotas, cik pacientu par valsts budžeta līdzekļiem var izmeklēt, gan tāpēc, ka ārstniecības iestādēs nav sakārtotas pieraksta iespējas uz izmeklējumiem, piemēram, viņš pats nav varējis samaksāt par izmeklējumu, jo tajā pašā rindā stāvēja arī ap 20 cilvēku, kuri vēlas pierakstīties uz pārbaudēm. Internetā samaksāt nav iespējams.
«Daudzi, kas pienāk, kā arī daži no tiem, kas stāv jau rindā, aiziet prom, sakot, ka atnāks citreiz. Vai tā notiks? Latvijā novēlotas vēža diagnozes ir vairākumā – 3. un 4. stadija, kad ārstēšanās ir ļoti smaga,» spriež U. Veseris. Ja Onkoloģijas centrā ir pielikts paziņojums «Uz MR, USG un citiem izmeklējumiem uz aprīli, maiju un jūniju pierakstīšanās sāksies no 20.03. Pašlaik kvotas ir beigušās», jāvaicā – vai tas ir «zaļais koridors»? Pacientu organizācija aicina sabiedrību neklusēt un turpināt runāt par problēmām onkoloģijā, jo, kā redzams, ar vienu modrības gadu ir pārāk maz, savukārt pacientus – izmantot pieejamās skrīninga programmas (krūts vēzim, dzemdes kakla vēzim un taisnās zarnas vēzim), kas ir vismaz viena iespēja apiet kvotas.
Tikmēr Nacionālais veselības dienests (NVD) kārtējo reizi atgādina, ka valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus iespējams saņemt daudzās ārstniecības iestādēs gan Rīgā, gan reģionos. «Ja nepieciešamā pakalpojuma saņemšanai kādā no iestādēm ir ilga gaidīšanas rinda, aicinām interesēties par šī paša pakalpojuma saņemšanu citās iestādēs, kurās rindas, iespējams, nav vai tā ir īsāka,» saka NVD speciāliste Māra Āboliņa. Gaidīšanas rindu garums dažādās ārstniecības iestādēs var ievērojami atšķirties. Tikai atsevišķas iestādes ir publiski paziņojušas par pilniem pierakstiem uz izmeklējumiem, bet ir daudzas iestādes, kur tos pašus pakalpojumus var saņemt jau februārī vai martā.