Māra Kučinska (ZZS) topošās valdības koalīcijas partneru sadarbības līguma projekta pilns teksts, kas tiktu mainīts vien tādā gadījumā, ja partneri norādītu uz kādu kļūdainu formulējumu. Sadarbības līgumu plānots parakstīt 11.februārī.
Latvijas Republikas 12.Saeimā pārstāvēto un Ministru kabinetu veidojošo politisko partiju - politisko partiju apvienība "Zaļo un Zemnieku savienība", politiskā partija "Vienotība", un politiskā partija "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK""
Sadarbības līgums
Lai nodrošinātu Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts stabilu attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi, globālo konkurētspēju un saliedētu, pilsonisku un iekļaujošu sabiedrību un Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi, politisko partiju apvienība "Zaļo un Zemnieku savienība" (ZZS), politiskā partija "Vienotība", un politiskā partija "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" (NA), kopā turpmāk - "Sadarbības partneri", vienojas par sekojošo:
Izveidot kopīgu Ministru kabinetu šādā sastāvā:
Ministru prezidents - Māris Kučinskis, "ZZS";
Ministru prezidenta biedrs, Ekonomikas ministrs - Arvils Ašeradens, "Vienotība";
Aizsardzības ministrs - Raimonds Bergmanis, "ZZS";
Ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs, "Vienotība";
Finanšu ministre - Dana Reizniece -Ozola "ZZS";
Iekšlietu ministrs - Rihards Kozlovskis, "Vienotība";
Izglītības un zinātnes ministrs - Kārlis Šadurskis, "Vienotība";
Kultūras ministre - Dace Melbārde, "NA";
Labklājības ministrs - Jānis Reirs, "Vienotība";
Satiksmes ministrs - Uldis Augulis, "ZZS";
Tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs, "NA";
Veselības ministrs - Guntis Belēvičs, "ZZS";
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Kaspars Gerhards, "NA";
Zemkopības ministrs - Jānis Dūklavs, "ZZS".
1. Vispārējie jautājumi
1.1. Sadarbības partneriem jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas - savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips. Šīm normām jāvalda ne tikai Ministru kabineta savstarpējā sadarbībā, bet arī attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, medijiem un politisko opozīciju. Ministru kabinetam ar savu labo piemēru ir jārāda vienotības paraugs - jāmazina gan sabiedrības sašķeltība, gan plaisa starp varu un sabiedrību.
1.2. Sadarbības partneriem jāuzņemas solidāra atbildība par to, lai Ministru kabineta lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un argumentēti sabiedrībai un medijiem.
1.3. Atklātība un rūpes par visu Ministru kabineta lēmumu izsmeļošu atspoguļošanu un izskaidrošanu ir katra Ministru kabineta locekļa pienākums.
1.4. Katram Sadarbības partnerim jāuzņemas atbildība par tā ieteikto un Ministru prezidenta aicināto ministru atbilstību augstākajiem profesionālajiem un morāles standartiem, kā arī uzticību labēji centriskas politikas ideāliem.
1.5. Ministru kabinetu veidojošie Sadarbības partneri uzņemas solidāru atbildību par Ministru kabineta darba rezultātiem.
1.6. Ministru kabinetu veidojošie Sadarbības partneri uzņemas atbildību par atbalstu Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto prioritāšu, tai skaitā nepieciešamo reformu īstenošanu.
1.7. Ministru kabinets nodrošina pēctecības principu, respektējot iepriekšējās valdības pieņemtos lēmumus un uzsāktās darbības valsts attīstības veicināšanai.
1.8. Ministru kabinetu veidojošo politiķu - Ministru prezidenta un ministru - pienākums ir paust vienotu nostāju visos ārpolitikas jautājumos.
2. Sadarbības noteikumi
2.1. Sadarbības un vienotas rīcības nodrošināšanai regulāri tiks rīkotas politisko partiju pārstāvju sanāksmes - Sadarbības padomes sēdes, kurās piedalās ne vairāk kā 5 pārstāvji no katra Sadarbības partnera.
2.2. Sadarbības padomes sēdēs pēc Ministru prezidenta vai Sadarbības partneru uzaicinājuma atsevišķu dienaskārtības jautājumu izskatīšanā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ministri, Saeimas deputāti, Ministru prezidenta un ministru padomnieki.
2.3. Sadarbības padomes sēdēs izskata jautājumus, kas ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, kā arī jautājumus, kuru izskatīšanu Sadarbības padomes sēdēs pieprasa Ministru prezidents vai kāds no Sadarbības partneriem un kuri, izņemot 5.1.1 apakšpunktā minētajos gadījumos, bijuši pieejami Ministru kabinetu veidojošo partiju frakciju vadītājiem ne mazāk kā 46 (četrdesmit sešas) stundas iepriekš, neskaitot brīvdienas un svētku dienas. Sadarbības padomes lēmumiem ir politisks ieteikuma raksturs.
2.4. Sadarbības padomes sēdes sasauc un vada Ministru prezidents pirms Ministru kabineta sēdēm, sastādot to darba kārtību. Viņa prombūtnē sēdes sasauc un vada Ministru prezidenta pilnvarota persona.
2.5. Sadarbības padomes sēdēs lēmums tiek pieņemts ar Sadarbības partneru balsu vairākumu. Ja jautājumā atšķirīgs lēmums ir tikai vienam no Sadarbības partneriem, tam ir tiesības uz atšķirīgu balsojumu. Ja vienošanos nav iespējams panākt, Ministru prezidentam ir pienākums pieņemt īpašu lēmumu strīdīgā jautājuma atrisināšanā. Sadarbības partneris var lūgt atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu. Tikai un vienīgi pēc Sadarbības partneru vienprātības principa Sadarbības padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, par grozījumiem Pilsonības likumā, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī tādus grozījumus likumos, kas regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju.
2.6. Sadarbības līguma partneru izteiktās īpašās piezīmes tiek respektētas un pieņemtas zināšanai, taču neatbrīvo konkrēto sadarbības partneri no pienākumu izpildes saistībā ar atbalstu Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto prioritāšu un Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu īstenošanu. Sadarbības partneri pieņem zināšanai partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" viedokli līdz 2018.gada 1.septembrim uzsākt pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs un termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi atcelšanu. Partijas Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" atbalsts minētajām normām un attiecīgām izmaiņām normatīvajos aktos netiks uzskatīts par Sadarbības līguma pārkāpumu.
2.7. Sadarbības padomes sēdes tiek protokolētas. Ja līdz nākamajai Sadarbības padomes sēdei ir saņemti kāda Sadarbības partnera rakstveida iebildumi, tad tie tiek izskatīti nākamajā sēdē, ja iebildumu nav - tad protokols tiek uzskatīts par saskaņotu. Iepriekš minētā kārtībā saskaņotie Sadarbības padomes lēmumi, kas ir atspoguļoti protokolā, tiek noformēti atsevišķa dokumenta veidā, kuru paraksta attiecīgās sēdes vadītājs (Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona).
3. Sadarbības partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu tiesības
3.1. Tikties ar Ministru prezidentu ne vēlāk kā 48 (četrdesmit astoņu) stundu laikā pēc Sadarbības partnera rakstiska lūguma.
3.2. Rakstiski ierosināt cita Sadarbības partnera pārstāvniecības samazināšanu Ministru kabinetā, kā arī atsaukt sevis ieteiktu un Ministru prezidenta aicinātu ministru.
3.3. Gadījumos, ja kāds no ministriem beidz pildīt savus amata pienākumus, Sadarbības partnerim, kurš ieteicis attiecīgo ministru, ir tiesības Ministru prezidentam ieteikt nākamo ministra amata kandidātu.
4. Sadarbības partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu pienākumi
4.1. Veicināt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu izskatīšanu Saeimas komisijās un pieņemšanu Saeimā.
4.2. Bez iepriekšējas saskaņošanas Sadarbības padomē neatbalstīt likumprojektus, ja tos iesniedz opozīcija. Neatbalstīt Sadarbības partneru un atsevišķu deputātu iesniegtus likumprojektus vai priekšlikumus, ja tie ir pretrunā ar Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajām prioritātēm.
4.3. Neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus, priekšlikumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem tā locekļiem, kā arī opozīcijas ierosinātu Saeimas ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja par to nav pieņemts atšķirīgs Sadarbības padomes lēmums.
4.4. Neierosināt deputātu jautājuma uzdošanu Ministru prezidentam vai ministram, izņemot gadījumus, kad atbilde uz jautājumu iesnieguma formā nav saņemta 20 (divdesmit) dienu laikā.
4.5. Bez iepriekšējas saskaņošanas Sadarbības padomē neierosināt tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī parakstīt pieteikumu lietas iesniegšanai Satversmes tiesā.
4.6. Rakstiski informēt pārējos Sadarbības partnerus un Ministru prezidentu par iecerētu ministra atsaukšanu vismaz vienu nedēļu pirms šāda lēmuma galīgās pieņemšanas.
4.7. Rakstiski informēt pārējos Sadarbības partnerus un Ministru prezidentu vismaz vienu nedēļu pirms lēmuma galīgās pieņemšanas par nodomu izstāties no Ministru kabineta vai neatbalstīt Ministru kabineta sastādīto budžetu vai budžeta grozījumus.
4.8. Ministru kabinetu veidojošo frakciju vadītāju pienākums ir saskaņot Sadarbības padomes sēdēs Ministru kabinetu veidojošo frakciju deputātu komandējumu grafiku, lai nodrošinātu nepieciešamo pozīcijas deputātu balsu skaitu Saeimas sēdēs.
5. Ministru prezidenta tiesības un pienākumi
5.1. Ministru prezidentam ir šādas no šī līguma izrietošas tiesības:
5.1.1. Iekļaut Sadarbības padomes sēdes darba kārtībā steidzamus jautājumus, rakstiski informējot frakciju vadītājus ne vēlāk kā 8 (astoņas) stundas iepriekš.
5.1.2. Pieprasīt jebkura Sadarbības partnera ieteiktā un Ministru prezidenta aicinātā ministra demisiju, ja konkrētās personas darbs nav atbilstošs no profesionālā vai ētikas viedokļa vai ja minētais Sadarbības partneris nepilda tās saistības, ko uzņēmies ar šo līgumu un nespēj nodrošināt Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto prioritāšu un apstiprinātajā Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi viņa pārvaldītajā ministrijā, vai arī ministrs ar savu rīcību apzināti ir kaitējis valsts starptautiskajai reputācijai.
5.2. Ministru prezidentam ir šādi no šī līguma izrietoši pienākumi:
5.2.1. Respektēt Sadarbības padomē pieņemtos lēmumus.
5.2.2. Pieļaut papildus jautājumu kā steidzamu iekļaušanu Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, tikai gadījumos attiecībā uz Nacionālajām pozīcijām starptautiskajās organizācijās un iespējamiem "force majeure", iepriekš nodrošinot to izskatīšanu Sadarbības padomē.
5.2.3. Gadījumos, kad visi viena Sadarbības partnera deleģētie klātesošie ministri Ministru kabineta sēdē balso pret kāda lēmuma pieņemšanu, Ministru prezidents uz nedēļu atliek lēmuma pieņemšanu un sasauc Sadarbības padomi viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.
5.2.4. Informēt Sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru, savu demisiju vai citām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā ne mazāk kā 48 (četrdesmit astoņas) stundas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas un šajā periodā tikties ar jebkuru Sadarbības partneri pēc tā pieprasījuma.
5.2.5. Informēt ministrus ne mazāk kā 24 (divdesmit četras) stundas iepriekš par jautājumiem, kuri skar attiecīgo ministru kompetenci un kurus izskatīs Sadarbības padomē, ja vien tas nav Ministru kabineta vai Saeimas darba kārtības jautājums.
5.2.6. Izturēties objektīvi pret Sadarbības partneriem un sekot, lai tie ievērotu šīs vienošanās nosacījumus.
5.2.7. Atbrīvot ministru no amata ne vēlāk kā 7 (septiņas) dienas pēc tam, kad Sadarbības partneris, kas ieteicis šo ministru, rakstiski paziņojis par ministra atsaukšanu.
5.2.8. Gadījumos, ja ministrs atkāpies vai atbrīvots no amata, Ministru prezidentam, izdodot rakstveida rīkojumu par ministra atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, paredzot, ka ministrs turpina pildīt savus pienākumus ne ilgāk kā 7 (septiņas) dienas pēc rīkojuma pieņemšanas dienas.
6. Nobeiguma noteikumi
6.1. Šis līgums ir publisks dokuments, tas ir saistošs un aplūkojams vienīgi kopā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību.