Nevienam autoceļam šāda ziema nepatīk – apakšā viss vēl sasalis, virskārta atlaidusies, asfalts lūst. Taču ilgstošais atkusnis īpaši kaitē grants ceļiem. Autoceļu uzturētāji atzīst, ka situācija ir kritiska, jo, pieturoties šādiem laika apstākļiem, ceļi brūk straujāk.
Pilsētās dzīvojošajiem bieži vien šķiet, ka nevar būt briesmīgāka ceļa seguma kā tieši viņu centrālajā ielā, un galvaspilsētas galvenā maģistrāle Brīvības iela patiešām ir sliktā stāvoklī. Taču situācija laukos ir vēl trakāka, jo daudzviet ar vieglajām automašīnām pat nav iespējams pārvietoties. Cilvēki uz vietējo veikalu pēc maizes brauc ar traktoru. Autoceļš V1007 Vecumnieku novadā vispār slēgts – šķīdoņa dēļ oficiāli pasludināts par neizbraucamu.
Uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs vadītājs Vladimirs Kononovs Neatkarīgajai skaidro, ka grants ceļus pašlaik greiderēt nav iespējams. Vienīgais, ko var darīt, censties aizvadīt lieko ūdeni, tīrīt caurtekas. Bet daudzviet tas nav iespējams, sasalušais apakšējais slānis mitrumu nedrenē, viss jaucas slapjā putrā – zeme, smiltis, grants. «Vistraģiskākā situācija pašlaik ir Kurzemē un Vidzemē. Es šādu ziemu vispār neatceros pieredzējis!» atzīst uzņēmuma vadītājs. Faktiski katra mašīna, kas brauc pa ceļu, šobrīd to bojā, bet ceļi domāti braukšanai, tāpēc neatliek nekas cits kā lipināt ciet avārijas bedres, kas apdraud satiksmi, un gaidīt īsto pavasari, kad ceļi beidzot nožūs. Tad bedrīšu remontam varēs pieķerties ar karsto tehnoloģiju, kas ir noturīgāka par pašlaik lietoto auksto asfaltu. Kaut gan sabrukušā ceļā ikviens ielāps ir izturīgāks par veco klājumu. No 8000 kilometru asfaltēto ceļu, kas pieder valstij, sabrukuši ir 3000 kilometru. Un arī pārējiem dīvainā ziema ļoti kaitē. Labi jūtas vienīgi pilnīgi jauns asfalts. Pārējais virs temperatūras ietekmē staigājošā pamata plīst un lūst.
No 1. līdz 24. janvārim uzņēmums aizlāpīja 49 kvadrātmetrus bedru. Ja viena bedre ir vidēji 0,1 kvadrātmetru liela, kopā iznāk apmēram 500 bedru pa visu Latviju. Tad nāca lielais atkusnis un kopā ar sniegu izkusa asfalts. No 25. janvāra līdz 4. februārim remontēti 1202 kvadrātmetri, un, pieturoties sīkiem plusiem, šī tendence saglabāsies, jo dziļumā ceļa segums ir sasalis vismaz 30 centimetru biezumā, bet starp pamatu un asfaltu viss ir mīksts.
Latvijas Pašvaldību savienība vēl nav apkopojusi datus par ceļu stāvokli. Padomnieks Aino Salmiņš stāsta – iestājušās parastās pavasara problēmas, tikai pāris mēnešu agrāk. Toties pašvaldības pērn ietaupīto ceļu kopšanas naudu varēs tērēt ceļu stāvokļa uzlabošanai. Vienīgās bažas ir par piena ceļiem. Tie šonedēļ var kļūt pavisam neizbraucami, ja krasi nemainīsies laika apstākļi. Ar meža ceļu uzturēšanu laukos sokas labāk.
Protams, arī pilsētās neremontēto ielu, tiltu un pārvadu stāvoklis krasi pasliktinās, un Rīgā jo īpaši – milzīgās transporta slodzes dēļ. Pašvaldības Satiksmes departaments vēsta, ka janvārī aukstā asfalta tehnoloģijā salabots 1700 kvadrātmetru avārijas bedru. Tātad pat vairāk nekā valstī kopā. Vienās bedrēs ir arī galvaspilsētas centrālā artērija, taču attiecībā uz to satiksmes dalībniekus šogad gaida liela laime – gandrīz visā garumā no Brīvības pieminekļa līdz Lāčplēša ielai un tālāk no Gaisa tilta līdz pat Juglai Brīvības ielu sagaida jauns segums. Arī uz ietvēm. Iepirkums jau izsludināts. Otrs lielākais ceļubūves objekts pilsētā būs Lāčplēša iela visā garumā.