Latvijā no Grieķijas ieradušies pirmie patvēruma meklētāji – divas ģimenes no Sīrijas un Eritrejas – kopumā seši cilvēki, tajā skaitā divi pirmsskolas vecuma bērni. Patlaban viņi izvietoti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos.
Kā informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, eritrejiešu ģimenē vīrs, kurš brīvi runā angliski, strādājis viesnīcas menedžmentā, bet sieva ir friziere. Savukārt sīriešu ģimenē runā tikai arābiski, vīrs pēc profesijas ir drēbnieks–dizainers, sieva – medicīnas māsa. Visi viņi izteikuši vēlmi palikt uz dzīvi Latvijā, mācīties latviešu valodu un integrēties sabiedrībā.
Arī Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Mareks Hoņavko norādīja: šie cilvēki apliecinājuši, ka vēlējušies nokļūt tieši šeit, nevis kaut kur citur. «Viņi jau bija internetā papētījuši to, kas ir pieejams par Latviju. Jautājumi, kas tika uzdoti, to apliecināja.»
M. Hoņavko paskaidroja, ka pēc ierašanās Latvijā atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām ievērota noteiktā procedūra, proti, pieņemti iesniegumi, personas iepazīstinātas ar patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem, veikta sākotnējā aptauja, ievadīti personu pirkstu nospiedumi Eurodac sistēmā un izsniegti patvēruma meklētāja dokumenti.
Šonedēļ tiks veiktas plašākas intervijas un sagatavoti dokumenti, lai lietas materiālus varētu nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un tā izlemtu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Tāpat pakāpeniski nākamnedēļ darbu ar pārvietotajām ģimenēm sāks citas valsts un nevalstiskās institūcijas, kam jānodrošina sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumi.
I. Pētersone-Godmane uzsvēra, ka, tāpat kā ar jebkuru Latvijā ieceļojušo, arī ar šiem cilvēkiem tiks veiktas drošības pārbaudes. Viņa arī piebilda, ka amatpersonas ir vērtējušas informāciju par patvēruma meklētājiem, mēģinot atrast atbilstošākos Latvijas izvirzītajiem kritērijem, piemēram, ģimenes ar bērniem, cilvēki ar profesionālo izglītību, svešvalodu prasmes, personu apliecinošo dokumentu esamība. Konkrētās ģimenes liecinot, ka ir izdevies lielā mērā tas, uz ko ticis cerēts.
Nākamo patvēruma meklētāju nogādāšana Latvijā esot atkarīga no Grieķijas un Itālijas dienestiem, teica Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre. «Problēma nav tikai tajā, kā mēs strādājam, bet vai Itālija un Grieķija ir gatavas piedāvāt šo cilvēku «failus».» Ne velti no 160 000 patvēruma meklētājiem, par kuru izvietošanu ir Eiropas Savienības politiskā vienošanās, kopš pērnā gada rudens uz 28 valstīm pārvietoti aptuveni 400 cilvēki. Tā neesot problēma, ka kāds gribot vai negribot braukt uz Latviju. Tā esot kopējā pārvietošanas procesa problēma, akcentēja I. Pētersone-Godmane.