MEDICĪNA LATVIJĀ: Nekādu analīžu bez vajadzības

Ģimenes ārsti nav nekādi «skribenti», kas tikai uzraksta to, ko ārsts speciālists pasaka priekšā, norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Ja speciālists uzskata, ka pacients nosūtāms uz analīzēm un izmeklējumiem, viņam tas pašam arī jādara. Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide rosina domāt par situāciju, kādā šis pacients var nonākt pēc jaunajām izmaiņām laboratorijas izmeklējumu apmaksā: ģimenes ārsts uz analīzēm nesūtīs, jāgaida speciālista konsultācija, uz kuru kvotu dēļ ir rindas...

Ja pacients izvēlēsies maksas speciālista konsultāciju, arī analīzes būs jāveic par maksu.

Lai gan Veselības ministrija aicinājusi S. Veides vadīto ģimenes ārstu asociāciju «beigt apzināti tracināt sabiedrību», taisnība visbiežāk, un arī šajā gadījumā, ir abām pusēm.

Skaidro, kad ūdens smeļas mutē

Neatkarīgā rakstīja, ka no šā gada stājušās spēkā izmaiņas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksā. Tomēr zīmīgi – lai iegūtu skaidru izklāstu par šīm pārmaiņām, ir jānotiek Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdei, kurā Nacionālais Veselības dienests (NVD) punktu pa punktam izskaidro, kādas izmaiņas ieviestas, taču jautājums attiecas ne tikai uz deputātiem, ģimenes ārstiem un ierēdņiem, bet uz ikvienu pacientu.

Tātad izmaiņas ir šādas: atsevišķiem izmeklējumiem ir noteikts skaits, ko no valsts budžeta līdzekļiem gadā apmaksā vienam pacientam (piemēram, pērn holesterīna analīzes apmaksāja bez ierobežojumiem, šogad ne biežāk kā reizi gadā no 45 gadu vecuma, izņemot, ja pacients lieto statīnu terapiju vai pacientam ir sirds asinsvadu slimību risks); mainīta nosūtītāju kompetence uz atsevišķiem izmeklējumiem, tas ir, ģimenes ārsti nevarēs nosūtīt uz izmeklējumiem, kuri būs tikai speciālista kompetencē; atsevišķiem izmeklējumiem noteikti apmaksas algoritmi (piemēram, ir noteikts, kurš izmeklējums veicams vispirms un tikai tad nākamais); speciālisti nepieciešamības gadījumā paši nosūta pacientu uz izmeklējumiem apmeklējuma laikā. NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons uzsver, ka bez ierobežojumiem ir grūtnieču un organizētā vēža skrīninga izmeklējumi. «Izmaiņas ir uztvertas negatīvi, visi saskata tikai sliktās puses, bet ne labo – tie miljoni, kuri līdz šim ieplūduši laboratorijās, tiek atņemti citiem izmeklējumiem, taču tagad ietaupīto (mēs lēšam ap divi miljoni eiro gadā) varēs novirzīt citiem izmeklējumiem.»

Arī veselības ministrs Guntis Belēvičs akcentē: kopš brīža, kad izmeklējumiem atcēla kvotas, naudas izlietojums palielinājies vairākkārt. Piemēram, 2013. gadā tam izlietoti 23 miljoni eiro, pērn – vairāk nekā 28 miljoni. Lai ierobežotu nereti nelietderīgu izmeklējumu veikšanu, vienīgā izeja ir atgriezties pie kvotām.

Par tehnisko apskati jāmaksā pašam

Iespējams, pietiekami nepaskaidroto izmaiņu dēļ, kā arī uztraucoties, ka pacienti nesaņems nepieciešamos izmeklējumus, sabiedrībā valda neizpratne, un tikai tagad valsts iestādes to cenšas kliedēt. Šajā jomā svarīga loma ir tieši ģimenes ārstiem, kuriem šīs izmaiņas jāpaskaidro pacientiem. Abu asociāciju vadītāju domas atšķiras. «Man šī lieta ir skaidra, viss ir salikts pa plauktiņiem,» saka Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja L. Kozlovska, «nevaru pateikt nevienu gadījumu, kad pacients būtu cietis no šīm pārmaiņām. Jā, brīžiem trūkst informācijas, to varētu uzlabot. Latvijā pacienti tradicionāli vēlas veikt izmeklējumus «no galvas līdz kājām», tā teikt, veikt pilnu tehnisko apskati, bet jāpasaka godīgi: mēs neesam tik bagāta valsts, lai to darītu, un, ja to vēlies, tev ir jāmaksā pašam.» Ārste arī norāda, ka ģimenes ārstu sāpju bērns ir bijis sadarbība ar speciālistiem, kuri uzskata ģimenes ārstus par «skribentiem», kuri izrakstīs visu, ko speciālists liks. «Uzskatu, ja speciālists redz, ka pacientam vajadzīgs izmeklējums, lai pats arī nosūta uz to,» saka L. Kozlovska. Tajā pašā laikā viņa neatbalsta dubultās kvotas, proti, ieviestās kvotas arī laboratorijām, jo «septembrī var pienākt brīdis, kad laboratorijai nav kvotu un cilvēkiem laukos jāmeklē, kur vispār pārbaudes var veikt.»

Jaunās izmaiņas arī aktualizējušas jautājumu par to, vai un cik bieži nosacīti veselam cilvēkam ir jāveic pārbaudes, piemēram, pilnu vai nepilnu asins ainu, cukura līmeni, holesterīnu...? Iepriekš nereti cilvēkiem ticis atgādināts, ka noteikti izmeklējumi būtu jāveic profilaktiski, arī situācijā, kad nekas nekaiš. Tagad izrādās – tā esot izšķērdība no valsts puses.

Rinda, ko tad?

Savukārt S. Veide no Ģimenes ārstu asociācijas uzskata, ka nav pareizi ierobežot ģimenes ārstu iespējas pacientu nosūtīt uz atsevišķiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai ietaupītu līdzekļus. Problēmas sakne ir zemais veselības aprūpes finansējums, kā dēļ cieš pacienti, un, viņasprāt, jaunās izmaiņas situāciju vēl pasliktina. «Viena no lielākajām problēmām ir rindas pie speciālistiem, un, ja tagad ģimenes ārsts vairs nevar pacientu nosūtīt uz konkrētām analīzēm, pacientam būs jāgaida rindā pie šī speciālista un līdz ar to rindā uz analīžu veikšanu. Ja pacients izvēlas maksas konsultāciju, lai ātrāk uzzinātu situāciju, arī par analīzēm būs jāmaksā.»

VIEDOKĻI

Līga KOZLOVSKA, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija:

– Problēmas pamatā ir katastrofālais veselības budžets, un izmaiņas laboratorijas izmeklējumu veikšanā ir tikai viena neliela sadaļa no visas veselības aprūpes. Man kā profesionālei šī lieta ir skaidra. Pašlaik es nevaru pateikt nevienu gadījumu, kad mani pacienti un citi pacienti lauku ārstu praksēs būtu cietuši no jaunajām pārmaiņām. Jā, visiem nav informācijas, bet mums tas pacientiem ir jāpastāsta. Līdz šim ģimenes ārsti ir cietuši no tā, ka speciālisti saka: mēs esam pārslogoti, jūs sūtiet pacientu uz izmeklējumiem. Es uzskatu, ja speciālists redz, ka pacientam vajadzīgas analīzes, viņam pašam arī uz tām jāsūta.

Sarmīte VEIDE, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija:

– Latvijas veselības aprūpē ir veiktas kārtējās izmaiņas un viss smagums uzlikts tikai uz ģimenes ārsta pleciem, tostarp arī visas sabiedrības informēšana. Tieši Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam ir jāuzņemas cilvēku informēšana par izmaiņām, izskaidrojot to būtību. Ja ģimenes ārsts katram pacientam censtos izskaidrot, kādus lēmumus valdība pieņēmusi, neatliktu laiks vairs pacienta apskatei. Situācija veidojas šāda: ja kādu konkrētu izmeklējumu var nozīmēt tikai speciālists, pacients pierakstās pie viņa un gaida... nedēļas, mēnešus. Ja var gaidīt. Un tikai tad tiek pie analīzēm. Pacienti, kuri var, maksā, bet tad veidojas apburtais loks, jo, ja tu ej pie maksas ārsta, arī izmeklējumi par maksu... Neviens jau neiedomājas, kā ir konkrētajam pacientam visā šajā sistēmā!

Laboratorisko izmeklējumu apmaksai plānotie līdzekļi (miljonos eiro)

2013. gads

Pieaugums 2,68%

Plānotais 22,5

Faktiskais izlietojums 23,1

2014. gads

Pieaugums 12,05%

Plānotais 24,6

Faktiskais izlietojums 27,6

2015. gads

Plānotais 28,3

Avots: Nacionālais veselības dienests