Nākamgad tiks atvērts gāzes tirgus un tajā varētu parādīties trīs jauni tirgotāji, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Plānots, ka nākamnedēļ, 11.februārī, Saeima varētu apstiprināt grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus liberalizācijas nosacījumus un AS "Latvijas Gāze" sadalīšanu.
Spiridonovs stāstīja, ka pēc Enerģētikas likuma grozījumu pieņemšanas tiks izdota arī virkne sekundāru normatīvo aktu - Ministru kabineta un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumi -, kas risinās dažādus gāzes patērētājiem svarīgus jautājumus, piemēram, ko gāzes tirgotājs var piedāvāt patērētājam, kādas ir standarta līguma formas, kāda norēķinu kārtība utt. Šie dokumenti tiks izstrādāti līdz šā gada rudenim.
EM eksperts atzina, ka pēc gāzes tirgus atvēršanas Latvijā varētu ienākt aptuveni trīs lieli jauni gāzes tirgotāji. "Ir skaidrs, ka Lietuvas un Igaunijas kompānijas mēģinās ienākt Latvijā. Tāpat gāzes tirgū būs potenciāls mazākiem tirgotājiem, piemēram, kuru piedāvājums būs sezonāls, kas strādās ar maziem apjomiem," sacīja Spiridonovs.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ beidza skatīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus liberalizācijas nosacījumus un AS "Latvijas Gāze" (LG) sadalīšanu. Kopumā Saeimas komisija uz likuma grozījumu izskatīšanu trešajam lasījumam saņēma 64 priekšlikumus, kas tika skatīti četrās Saeimas komisijas sēdēs.
Likuma grozījumi paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.
Grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.
Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.
Pret LG sadalīšanas termiņiem iestājās gāzes koncerna valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš atzina, ka LG neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, bet tai ir jānotiek saprātīgos termiņos.
"Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt LG sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto LG infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks," teica Kalvītis.