Nākamo patvēruma meklētāju nogādāšana Latvijā ir atkarīga no Grieķijas un Itālijas dienestiem, šodien žurnālistiem sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
"Problēma nav tikai tajā, kā mēs strādājam, bet vai Itālija un Grieķija ir gatavas piedāvāt [patvēruma meklētāju] "failus"," sacīja Pētersone-Godmane.
Viņa norādīja, ka ne velti no 160 000 patvēruma meklētājiem, par kuru izvietošanu ir Eiropas Savienības politiskā vienošanās, kopš pagājušā gada rudens uz 28 valstīm pārvietoti aptuveni 400 cilvēki. "Tā nav problēma, ka kāds grib vai negrib braukt uz Latviju. Tā ir kopējā pārvietošanas procesa problēma," uzsvēra amatpersona.
Pēc Pētersones-Godmanes domām, Itālijas un Grieķijas amatpersonām būtu jāmēģina vairāk motivēt cilvēkus iesaistīties pārvietošanas programmās, nevis gaidīt lēmumu par bēgļu statusa piešķiršanu Grieķijā vai Itālijā.
Kā ziņots, vakar vēlu vakarā no Grieķijas Latvijā nogādāti pirmie patvēruma meklētāji - pārvietotas sešas personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība saskaņā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu. Kopumā Latvija divu gadu laikā apņēmusies no Grieķijas un Itālijas uzņemt 531 patvēruma meklētāju, kas sākotnēji uzturēsies Muceniekos.
Personas ieradās Latvijā vēlā piektdienas vakarā, neilgi pirms pusnakts un patlaban atrodas Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos.
Pēc ierašanās Latvijā, atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām Valsts robežsardzes amatpersonas veica sākotnējās darbības, proti, iesniegumu pieņemšanu, personas iepazīstināja ar patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā, veica sākotnējo aptauju, ievadīja personu pirkstu nospiedumus "Eurodac" sistēmā un izsniedza patvēruma meklētāja dokumentus.
Nākamnedēļ Valsts robežsardzes amatpersonas turpinās strādāt ar patvēruma meklētājiem un veiks padziļinātas intervijas un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, lai lietas materiālus varētu nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei turpmākām darbībām un lēmumu pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Tāpat pakāpeniski nākamnedēļ darbu ar pārvietotajām ģimenēm uzsāks citas valsts un nevalstiskās institūcijas, kam jānodrošina sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumi.
Eritrejiešu ģimenē vīrs nodarbojies viesnīcu menedžmenta sfērā, viņš brīvi runā angliski, savukārt sieviete ir friziere. Savukārt ģimene no Sīrijas pagaidām runā tikai arābiski. Vīrietis ir drēbnieks-dizainers, savukārt sieva ir medmāsa. Katrā ģimenē ir pa pirmskolas vecuma bērnam.
Kā norādīja Pētersone-Godmane, Latvijas amatpersonas ir vērtējušas informāciju par patvēruma meklētājiem, mēģinot atrast atbilstošākos Latvijas izvirzītajiem kritērijem, piemēram, ģimenes ar bērniem, cilvēki ar profesionālo izglītību, svešvalodu zināšanas, personu apliecinošo dokumentu esamība. "Šajos divos pirmajos gadījumos redzam, ka mums ir izdevies lielā mērā tas, uz ko esam cerējuši," sacīja amatpersona.