Valsts valodas centrs (VVC) pērn reģistrējis 708 administratīvos pārkāpumus, iekasējot 21 160 eiro soda naudu. Lielākoties sodīt nācies par valsts valodas neprasmi profesijai vai amatam neatbilstošā līmenī. VVC panācis, ka vienam pašvaldības deputātam anulēts mandāts, bet kādam citam tiesvedība vēl gaidāma.
Centram izdevies uzvarēt tiesā pret Balvu novada deputātu Ivanu Baranovu un anulēt viņa deputāta mandātu. Tautas kalps gan esot pārsūdzējis pirmā līmeņa tiesas spriedumu, taču VVC ir apņēmības pilns turpināt tiesvedību. Līdzīgs process vēl esot priekšā arī ar Inčukalna novada domes deputāti. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks atzina, ka šī problēma ir ļoti aktuāla. Jo, lai gan deputāta kandidātam nav jāprot valsts valoda, bet, līdzko viņu ievēlē pašvaldībā, tā ir jāzina C 1 (otrs augstākais) līmenī. Vietvarai ir tiesības apmaksāt deputātam latviešu valodas skolotāja pakalpojumus.
VVC direktors Māris Baltiņš informē, ka līdz šim bijuši divi gadījumi, kad cilvēks nav gribējis mācīties latviešu valodu un to arī darījis. Arī Daugavpilī esot deputāts, kuram ir problēmas ar valsts valodu. Taču viņš piekāpies prasībai un uzlabojis savas valodas prasmes.
VVC fiksējis 156 gadījumus, kad prasības netikušas ievērotas attiecībā uz preču realizēšanu, – marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē norādītās informācijas nepilnīgu un neprecīzu tulkojumu valsts valodā. 29 gadījumos uzraksti, izkārtnes, afišas, plakāti, paziņojumi vai citi ziņojumi nav bijuši valsts valodā, lai gan normatīvais akts to paredz.
Runājot par cilvēku resursiem, VVC direktors informēja, ka centrā šobrīd strādā 42 cilvēki (no tiem 18 inspektori) un šogad tiem pievienojies cilvēks, kas nodarbojas ar sabiedriskajiem palīgiem (tie sāka darboties pērn). Uz konkursu, kas izsludināts uz palīgu vietām, neesot pieteicies daudz cilvēku, tāpēc noslēgts sadarbības līgums vien ar deviņiem, bet šā gada laikā plānots papildināt viņu rindas līdz 100 vai pat 150. M. Baltiņš akcentēja, ka šiem darbiniekiem, lai saņemtu centra izsniegtu apliecību, jānoklausās apmācību kurss – gan par VVC prasībām, gan literārās valodas normām. «Lai nebūtu tā, ka šāds cilvēks ierodas Mārtiņa beķerejā un aizrāda par ģermānismu lietošanu izkārtnē, bet Latvijas Mākslas akadēmijā – par studentu mākslas darbu tirdziņa Jarmarka nosaukuma nelatviskumu,» skaidroja M. Baltiņš, piebilstot, ka pasākumu un uzņēmumu nosaukumus, ja tie ir rakstīti latīņu burtiem, pat ja tas ir burtu savārstījums, nedrīkst pieprasīt latviskot vai labot. Sabiedriskais palīgs drīkstēšot ieiet telpās, kas ir paredzētas jebkuram, nevis slēgtās vietās. Ja konstatē pārkāpumus, par to jāziņo VVC un par sodu izrakstīšanu nevar būt ne runas.
M. Baltiņš arī norādīja, ka VVC misija neesot sodīšana, bet gan valsts valodas vides uzlabošana, tāpēc cenšoties nevairot sliktā policista tēlu. Ja cilvēks atzīst kļūdu un labo to, tad centrs neuzsāk lietvedību un nesoda. Līdz ar to arvien biežāk pie viņiem vēršas, lūdzot padomu dažādos VVC kompetences jautājumos.
Kopumā VVC pārbaudes aktu skaits ir pieaudzis, pērn tas sasniedzis jau 5781 (2014. gadā – 4850, 2013. gadā – 4580), taču uzsāktās lietvedības sarūk (2015. gadā – 2167, 2014. gadā – 2231). Pamatojums – jo ar sūdzību vien ir par maz, lai uzsāktu administratīvās pārbaudes procesu. Lielākoties – 67% pārkāpumu – ir par valsts valodas nelietošanu profesijai vai amatam noteiktajā līmenī. 14 gadījumos konstatēti atkārtoti pārkāpumi, informē VVC direktors.
Kā vērtējat Valsts valodas centra darbu?
Henriks DANUSĒVIČS, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents:
– Līdz šim sadarbība ar VVC bijusi konstruktīva. Labā lieta ir arī tā, ka centrs ne tikai soda, bet arī apbalvo latviešu valodai draudzīgākos uzņēmumus. Asociācija līdz šim nav saņēmusi sūdzības par neadekvātām prasībām vai nemotivētu piekasīšanos. Drīzāk jau pašvaldības vairāk liek spieķus riteņos, izvirzīdamas formālas un liekas prasības veikalu noformējumiem un uzrakstiem. Vienīgais, pret ko būtu iebilstams, – nepieciešamība preču marķējumos tulkot visu, kas uz tām ir, – pat reklāmai domāto tekstu.
Jānis DUKŠINSKIS, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks:
– Īpašu problēmu ar valsts valodu pašvaldības darbā nav. Notiek plānveida pārbaudes. Lielākie aizrādījumi bija par viena deputāta nepietiekamajām valsts valodas prasmēm. Viņš ņēma vērā VVC prasību un apguva latviešu valodu augstākajā līmenī. Mēs arī tērējam 25 000 eiro no pašvaldības budžeta valsts valodas kursu apmaksai tiem, kas vēlas to apgūt, kā arī iesaistām dažādos pasākumos, kas veicina valodas lietošanu. Gribētos gan rosināt VVC vairāk pievērst uzmanību privātajam sektoram, lai ar to būtu ciešāka sadarbība.
Aleksandrs BARTAŠEVIČS, Rēzeknes pilsētas mērs:
– Rēzekne ir daudznacionāla pilsēta, un pilsētas domes pienākums ir komunicēt ar visām šeit dzīvojošajām nacionalitātēm un atbalstīt arī viņu kultūras pasākumus un valodas lietojumu, protams, ievērojot likumdošanā noteiktās normas, kas attiecas uz valsts valodu. VVC ir sodījis Rēzeknes pašvaldības darbiniekus un pašvaldības uzņēmumus strīdīgās situācijās, kurās nekādā ziņā nevarēja pārmest necieņu pret valsts valodu. Es uzskatu, ka sodīšana neuzlabo valsts valodas zināšanas un efektīvāka pieeja būtu kursi, apmācības un informatīvie materiāli.