Kanādas lidmašīnu ražotājs "Bombardier" varētu būt labs risinājums nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" stratēģiskā investora meklējumiem, uzskata demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Kā aģentūrai LETA sacīja premjerministre, pagaidām saruna par to, ka "airBaltic" investors varētu būt lidmašīnu ražotājs "Bombardier", valdībā nav bijusi.
"Valdība uzdeva divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, bet, manuprāt, tas ["Bombardier" kā stratēģiskais investors] būtu ļoti labs risinājums," pauda Straujuma.
Viņa norādīja, ka "Bombardier" gan ir Kanādas valsts kompānija, un jāizvērtē, kāda būtu interese Kanādas valsts kompānijai kļūt par "airBaltic" stratēģisko investoru. "Bet kāpēc ne?" piebilda Straujuma.
Jautāta par to, kad šis jautājums varētu parādīties valdības dienaskārtībā, Straujuma sacīja, ka tas "noteikti nebūs tuvāko mēnešu laikā".
Kā ziņots, uzlabojot situāciju ar lidkompānijas negatīvo pašu kapitālu, "airBaltic" tiks meklēts stratēģiskais investors, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica labklājības ministrs, satiksmes ministra amatam virzītais Uldis Augulis (ZZS). Pareizākais būtu atrast ieinteresētu lielu aviokompāniju vai lidmašīnu ražotāju, tādu kā, piemēram, "Bombardier", no kura "airBaltic" pērk lidmašīnas. Taču tas esot jārisina tālākās sarunās, un lai tās notiktu, ir jāpanāk, lai kompānijai nav negatīvs pašu kapitāls.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija kā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcionārs jau kopš decembra bija gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Montāgu-Girmesu, taču līdz šim iespējamais investors nebija informējis, kad būs gatavs to darīt.
Decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno "airBaltic" investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas "airBaltic" vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar "Bombardier CS300" lidmašīnu pasūtījumu.
"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iepriekš skaidroja, ka uzņēmums pēdējo gadu laikā ir sasniedzis ievērojamus rezultātus un ar jaunajām investīcijām tagad var koncentrēties uz kompānijas paplašināšanos un konsolidēšanos Baltijas aviācijas tirgū. Jaunais kapitāls tiks izmantots, lai investētu jaunās lidmašīnās, nevis lai tās nomātu, tādējādi sniedzot "airBaltic" priekšrocību izmaksu ziņā, kas ir svarīga biznesa plāna "Horizon 2021" daļa.
Iepriekš SM valsts sekretārs Ozoliņš skaidroja, ka nevarot uzskatīt, ka akcionāru līguma parakstīšana ar Montāgu-Girmesu kavējas. SM pārstāvis arī norādīja, ka saskaņošanas ieilgšana nav nekādā veidā saistīta ar izteikto "Ventbunkera" piedāvājumu ieguldīt lidsabiedrībā.
Kā ziņots, valdība iepriekš nolēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
Saeima piekrita 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic". Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Vienlaikus Saeimas lēmums, ņemot vērā bažas par Montāga-Girmesa iespējamo interesi piesaistīt "airBaltic" flotei Krievijā ražotās lidmašīnas "Sukhoi", paredz noteikumu, ka "airBaltic" un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.