Baltijas valstis sargā NATO; iebrukums pat teorētiski netiktu pieļauts
Baltijas valstis jau vairāk nekā 10 gadus ir pilntiesīgas NATO dalībvalstis un turpina strādāt kopā ar sabiedrotajiem, tāpēc iebrukšanas scenāriji pat teorētiski netiktu pieļauti, šādu viedokli pēc Lielbritānijas raidorganizācijas BBC filmas, kurā apspēlēts iespējams Krievijas iebrukums Latvijā, aģentūrai LETA pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
"Arī šī filma uzskatāmi demonstrē, ka NATO 5.pants un mūsu sabiedroto gatavība aizstāvēt jebkuru Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas valsti nav vērtējama tikai kā teorētiska fikcija. Kolektīvās drošības saistības tiek un tiks pildītas," uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs, kurš šobrīd uzturas Londonā un vakar īsā un neformālā sarunā ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru Filipu Hamondu guva apliecinājumu, ka šī filma neatspoguļo Lielbritānijas valdības oficiālo nostāju, aģentūrai LETA pastāstīja ministra preses padomnieks Mārtiņš Dreģeris.
"Jau kopš 2014. gada sākuma, kad notika pretlikumīgā Krimas aneksija, Latviju un īpaši Latgali ir apmeklējuši daudzi ārvalstu žurnālisti, tostarp raidsabiedrības BBC pārstāvji. Neviens žurnālists Latgalē nav guvis apstiprinājumu jebkādām separātisma izpausmēm," norādījis ministrs. Viņš skaidroja, ka vienlaikus var redzēt, ka filmas veidotāji savu scenāriju veidojuši, balstoties uz nesenajiem notikumiem Austrumukrainā.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas raidsabiedrības BBC veidotā filmā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā. Filmā ar nosaukumu "World War Three: Inside The War Room", lai atbalstītu prokremliski noskaņotos separātistus, Krievija ieņēmusi 20 netālu no robežas esošas pilsētas.
Kad NATO līderi nevar izlemt, kā atbildēt uzbrukumam, ASV un Lielbritānija izlemj sūtīt karavīrus cīņā ar Krievijas spēkiem. Krievija pēc tam atbild ar kodoluzbrukumu. BBC mājaslapā raidījuma aprakstā teikts, ka tajā bijušās vecākās britu militārās un diplomātiskās amatpersonas veic iespējama "karstā kara" simulāciju Austrumeiropā, iekļaujot pat cīņu ar kodolieročiem.