Finanšu policija apņemas demonstrēt izmeklēšanu

MĀNĪŠANĀS VID ēkas iekšpusē un ārpusē. Pirms šo ēku cēla, amatpersonas izrunāja mutes sausas par to, ka vieta tās celtniecībai jāatpērk no VID darbinieka (bijušās) sievas tieši tādēļ, lai visiem nodokļu maksātājiem būtu sevišķi ērti piekļūt nodokļu iekasētājiem. Tādas ērtības VID piedāvā pašlaik par 10,3 miljoniem eiro gadā, cik noraksta ēkas uzturēšanai © F64

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vakardienas paziņojums par Finanšu policijas sāktu kriminālprocesu saistībā ar Finanšu policijas darbinieku izdarībām seko nedēļu pēc tam, kad Finanšu policija bija pašas veiktā pētījumā pierādījusi, ka visi šie kriminālprocesi beidzas ne ar ko.

Finanšu policija savākusi informāciju par to, ar ko tiesās beigusies vai vēl nav beigusies šīs policijas iestādes 2010.–2013. gada laikā ierosinātā un izmeklētā 271 kriminālprocesa iztiesāšana pret 453 personām. Te jāpaskaidro, ka policijas pilnvaras beidzas ar krimināllietu nodošanu prokuratūrai, kuras darbinieki vai nu šīs lietas izbeidz, vai arī ceļ un tiesās uztur apsūdzības pret lietās norādītajiem cilvēkiem. Nekādu institucionalizētu saišu starp izmeklēšanas un tiesu instancēm Latvijā nav. Finanšu policijas savākto ziņu saturs pilnībā izskaidro to, kāpēc šādas ziņas tiek nobēdzinātas.

Finanšu policija noskaidrojusi, ka neviens no tās izmeklētajiem kriminālprocesiem nav beidzies ar reālu vainīgo personu sodīšanu. Visu 453 personu vietā cietumā laiku deviņu mēnešu ilgumā pavadījušas divas personas, kas līdz ar tiesas spriedumu nevis liktas cietumā, bet laistas no tā laukā, jo tiesas piespriedušas tikai tādu ieslodzījuma laiku, kādu tās jau pavadījušas cietumā pirmstiesas periodā. Visi pārējie apsūdzētie dzīvojuši un dzīvo labāk par labu, ja ticam Finanšu policijas aprēķiniem, ka tie kopā pamanījušies izkrāpt valstij 31,4 miljonus eiro. Par tādu naudu pietiek pārticīgai dzīvei gan apsūdzētajiem, gan viņu advokātiem, gan arī izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kā to LTV raidījums De facto uzskatāmi parādīja ar Finanšu policijas darbinieku piemēru. Ne Ģenerālprokuratūra, ne kāda tiesu instance nav steigusies piedāvāt notiekošajam jebkādu skaidrojumu, kas kliedētu iespaidu, ka tik tiešām notiek valstij izkrāptās naudas sadalīšana starp noziedzniekiem, kuri savukārt sadalījuši noziedznieku un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku lomas.  

Žurnālistu uzmanību bija piesaistījuši divi Finanšu policijas darbinieki, kas mazliet pārcentušies, izmantojot savas amatpersonu ienākumu deklarācijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Neatkarīgā 28. janvārī citēja VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, kā viņai «tiešām sāp» par tobrīd jau bijušā Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāja Roberta Dirnēna darījumiem ar kopsummu miljonos eiro, kaut gan patiešām varētu būt tā, ka daļa šo miljonu ir tikpat fiktīvi kā R. Dirnēna mantojums un daudz kas cits viņa un viņa radinieku deklarētajos darījumos. I. Pētersones «sāpju» transformācija kaut kādā darbībā, ja tā var nosaukt Finanšu policijas veiktu izmeklēšanu, notika tikai pēc tam, kad pa masu saziņas līdzekļiem sāka velties ziņas arī par citiem VID darbiniekiem. Vienkārši tāpēc, ka ar skaidrās naudas glabāšanas daudzumu kolēģus kaut nedaudz bija apsteidzis Jurģis Kijoneks, no publiski pieejamo reģistru ziņām uzmanību piesaistīja vienlaicīgi Finanšu policijas pārvaldes vecākās izmeklētājas un J. Kijoneka bērna mātes Evijas Sudmales darījumi ar nekustamajiem īpašumiem Jelgavā. Negaidīti ātri konkrēts gadījums ilustrēja Neatkarīgās 28. janvārī izteikto norādi uz tipisku paņēmienu, kā valsts amatpersonas izslīd no valsts iestāžu kontroles, savienojot «pieticīgus skaitļus ienākumu deklarācijā ar pilnīgi atklātu uzdzīvi, ko taču var apmaksāt kārtējais ne laulībā reģistrētais, bet izklaides žurnālos apliecinātais partneris vai partnere».  

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.