Aprej skolā un ģimenē

Skolnieki pērn bijuši agresīvāki pret saviem vienaudžiem, to apliecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) apkopotā informācija. 2015. gadā pieaudzis ziņojumu skaits par emocionālo vardarbību, īpaši terorizēšanu, izmantojot sociālos tīklus vai telefonu.

Taču desmit gadu inspekcijas Uzticības tālruņa darbības analīze liecina, ka pēdējie gadi iezīmē pārmaiņas problēmu lokā, par ko inspektoriem stāsta bērni, un šīs pārmaiņas ir par sliktu ģimenēm, proti, būtiski pieaug bērnu ziņojumu skaits par emocionālo vardarbību tieši ģimenē. Ja līdz 2014. gadam vardarbības kontekstā bērnu un pusaudžu Uzticības tālrunim visbiežāk zvanīja par vardarbību izglītības iestādēs, tad pašlaik zvanu skaits par vardarbību ģimenē ir ļoti palielinājies – tie ir aptuveni 600 zvanu gadā. Gandrīz tikpat daudz bērnu zvana par fizisku vardarbību ģimenē, kā arī pēdējos divos gados – 2014. un 2015. gadā – pieaudzis ziņojumu skaits par pamešanu novārtā.

Latvijas skolās inspekcija konstatē arvien jaunus vardarbības gadījumus vienaudžu vidū. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Dace Āķe Neatkarīgajai pastāstīja, ka bērnu Uzticības tālrunis 2015. gadā ir saņēmis 57 603 zvanus, visvairāk bērni un pusaudži zvanījuši par emocionālo vardarbību, mazāk par fizisko vardarbību. Par emocionālo vardarbību liecina arī atklātais inspekcijas veiktajās pārbaudēs skolās. Kopumā pagājušajā gadā inspektori veica 119 bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes skolās un internātskolās. 26 skolās inspektori konstatēja emocionālo vardarbību starp vienaudžiem (2014. gadā tās bija 19 skolas). Savukārt fiziskā vardarbība atklāta 17 skolās (2014. gadā – 22 skolās).

Bērnu tiesību aizsardzības departaments skolās veic regulārās pārbaudes, kā arī dodas uz skolām, ja ir saņemts ziņojums par pārkāpumu vai konfliktu. Ja izglītības iestāde ziņo par vardarbību, inspekcija pārbauda situāciju – vai notikušais skolā ir bērnu tiesību pārkāpums, sniedz ieteikumus, kā risināt situāciju, bet vēlāk apseko, vai skola izpildījusi inspekcijas uzdevumus problēmas novēršanā. Smagākos gadījumos VBTAI informāciju nodod tiesībsargājošajām iestādēm.

Visizplatītākie iemesli, kādēļ bērns vispār izvērš vardarbību pret vienaudzi, ir fiziska vai emocionāla vardarbība paša bērna ģimenē vai skolā pret pašu bērnu, norāda Dace Āķe. Emocionāla vardarbība izpaužas kā apsmiešana, kliegšana, vārdiska pazemošana, apvainošana, atstumšana, ignorēšana vai draudēšana. Iespējami gadījumi, kad bērns, kurš cietis no vardarbības, pats var kļūt par varmāku. Tāpat diezgan spēcīgs motīvs uzvesties vardarbīgi ir vēlme būt līderim vienaudžu vidū vai arī bailes tikt aizskartam, zems pašvērtējums, nespēja valdīt savas emocijas un citi traucējumi, kas rada grūtības kontrolēt savas emocijas un rīcību. Centra Dardedze programmas Drosme draudzēties vadītāja Ilze Zariņa un psiholoģe Daina Dziļuma norāda, ka vardarbību izvērš pret bērniem, kuriem ir savādāks ārējais izskats, bērniem, kuri ir jūtīgi, klusi un kautrīgi, kuriem ir zems pašvērtējums. Bērni, kuri cieš no vardarbības, bieži ir fiziski vājāki, viņiem ir maz draugu. Varmākai un upurim ir arī kopīga iezīme – zems pašvērtējums.

Psihologi kā jaunus vardarbības veidus min emocionālo ietekmēšanu internetā un ar telefonu palīdzību. Skolēni arvien biežāk izmanto sociālos tīklus, lai publicētu apkaunojošas bildes par citiem bērniem, tekstus, lai pazemotu. Reģistrēti gadījumi, kad uzlauzti vienaudžu sociālo tīklu konti, kuros tiek publicēta negatīva informācija un publicētas dažādas bildes. Pērn saņemti vairāki zvani arī par personīgas informācijas izvilināšanu šantāžas nolūkos.

Uzticības tālrunis saņem arī zvanus no vidusskolēniem un arodskolu audzēkņiem, tomēr to skaits ir zemāks nekā jaunāko skolēnu vidū. Pēc tā nevar izdarīt secinājumus par zemāku vardarbības līmeni vecāko klašu skolēnu vidū, jo, iespējams, daļa no šiem skolēniem izvēlas neziņot par notiekošo. D. Āķe pieļauj, ka vecāko klašu skolēni ir patstāvīgi un vēlas atrisināt problēmu paši, vēršoties pie skolas vai pašvaldības speciālistiem.

VIEDOKLIS

Laila Rieksta-Riekstiņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja:

– Lielākā daļa bērnu zvanu un mūsu konsultāciju saistās ar savstarpējo attiecību problēmām ģimenē, visvairāk tieši par emocionālo vardarbību, tam seko ziņojumi par fizisko vardarbību. Bērni zvana arī par vienaudžu savstarpējām attiecībām – vēlmi veidot attiecības, saskarsmes grūtībām, domām par pašnāvību. Otrs plašākais jautājumu loks ir vardarbība. Pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis zvanu skaits par pamešanu novārtā. Vienlīdz nozīmīgs jautājums ir seksuālā vardarbība, jo pēdējo gadu laikā palielinājies zvanu skaits no bērniem, kuri ziņo par seksuāla rakstura piedāvājumiem. Pēdējo gadu laikā aktualizējušies arī jautājumi par interneta drošību. Ja sākotnēji saņēmām 100 zvanu par šo tematiku, pagājušajā gadā tie bija jau 800 zvanu. Bērnus lielākoties satrauc jautājumi, kuri saistīti ar pornogrāfiju un seksuāla rakstura piedāvājumiem.

Uzziņai

Uzticības tālrunis

Diennakts bezmaksas tālrunis – 116111, uz kuru var zvanīt ikviens bērns vai pusaudzis, kurš ir cietis no jebkāda veida vardarbības savu vienaudžu vidū. Zvanītājam ir tiesības palikt anonīmam

Avots: Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija