ASV Baltijā pastiprinās tanku tranzītu

© Ekrānšāviņš: www.bbc.co.uk / Publicitātes foto

Britu telekompānijas BBC otrais kanāls vakarnakt demonstrēja filmu-spēli, kuras saturs ir ekspertu debates par hipotētiski iespējamo trešo pasaules karu, kas sākas ar Krievijas iebrukumu Latvijas Republikā. Amerikas Savienotajām Valstīm droši vien ir uzticamāki informācijas avoti par BBC, taču nolūkā atturēt Krieviju no tālākas agresijas mūsu reģionā Baltais nams plāno četrkāršot militāros izdevumus Austrumeiropā. Protams, Krievijā pamanīta gan filma, gan prezidenta Obamas plāns.

Filma, krievu politiķu izpratnē, vairos valstu savstarpējo naidīgumu, bet vairāk amerikāņu Eiropā – militāri rūpnieciskā kompleksa ienākumus, turpretim jau tā saspīlētās ASV un Krievijas attiecības neuzlabos. Ir Ukraina, Sīrija, Arktika un vēl vesela kaudze citu domstarpību.

Joprojām kā atspoles

The New York Times pirmdien vēstīja, ka Baltā nama iecerētie militārie tēriņi Eiropā 2017. gadā tiek plānoti 3,4 miljardu dolāru apmērā. Salīdzinājumā ar pašreizējiem 789 miljoniem pieaugums ir grandiozs. Centrālajā un Austrumeiropā būs vairāk smago ieroču, vairāk bruņumašīnu un visu laiku vesela brigāde karavīru. Tas ir vairāk nekā 4000 cilvēku. Taču jāpatur prātā, ka ASV spēki mūsu reģionā arī turpmāk plāno uzturēties pēc rotācijas principa, jo tikai tā amerikāņi var apiet Krievijas un NATO līgumu, kas liedz bruņoties un koncentrēt spēkus. Tas savukārt nozīmē, ka lauvas tiesu militārā budžeta apēdīs tanku vazāšana pa dzelzceļu turp atpakaļ pa visu Eiropu. Tā pērnā gada nogalē vieni amerikāņi no Latvijas aizbrauca ar visām savām kara mantām, bet citi atkal 13. janvārī ieradās viņu vietā – 170 karavīru no 2. kavalērijas pulka 3. eskadrona ar 25 bruņotām kaujas mašīnām Stryker, kravas automašīnām un militārās apvidus automašīnām HMMWV, kā arī cita veida aprīkojumu. Visa šī braukāšana oficiāli saucas operācijas Atlantic Resolve rotācija.

Vajadzīgs īsts risinājums

Aizsardzības ministrija par ASV plāniem Krievijas atturēšanas nolūkos rotēt arvien lielākos mērogos jau ir informēta. Ministrs Raimonds Bergmanis tos vērtē atzinīgi: «Šis ASV lēmums, kas skar mūsu valsts un visa reģiona drošības stiprināšanu, viennozīmīgi vērtējams pozitīvi. Vienlaikus mēs ceram, ka šajā pasākumu kopumā ir paredzēts pastiprināt ASV klātbūtni Baltijā. Mēs šobrīd neredzam nekādas stratēģiskas izmaiņas Krievijas uzvedībā Ukrainā un arvien vairāk redzam Krievijas klātbūtni Sīrijā. Krievija joprojām izaicina starptautisko drošības situāciju. Tādēļ ir nepieciešams ilgtermiņa risinājums, lai izmainītu drošības vidi Eiropā. NATO Varšavas samitā ir jālemj par ilgtermiņa risinājumiem, lai NATO būtu soli priekšā iespējamajiem draudiem Eiropas austrumu flangā.»

Acīmredzot to, ka vairāk tanku un karavīru braukā pa dzelzceļu, par ilgtermiņa un pastāvīgu risinājumu uzskatīt nevar. Austrumeiropa vēlas ASV karabāzes, bet jau pieminētais līgums liedz amerikāņiem izsaiņot koferus. Kaut gan NATO amatpersonas jau daudzkārt stāstījušas, ka 1997. gada Pamatakts par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību starp NATO un Krievijas Federāciju vairs nav spēkā, jo krievi pirmie iebruka Ukrainā. Tomēr paši krievi tā neuzskata, un amerikāņi kaut kādu iemeslu dēļ to respektē. Tāpēc rotē.

Glābs vai ziedos?

Vairāk darba nākamajā gadā acīmredzot būs arī Rīgas ostai un dzelzceļam, jo ietekmīgais sabiedrotais iecerējis pastiprināt savu spēku klātbūtni Ungārijā, Rumānijā un Baltijas valstīs. Cik daudz no tā attieksies uz Latviju, pagaidām netiek izpausts. Sabiedroto līdzšinējo klātbūtni Latvijā militārie diplomāti dēvē par simbolisku. Tikmēr britu kara ekspertu skatījumā tieši Latvija un Igaunija ir Austrumeiropas vājie punkti, kas krīzes situācijā var kalpot par sākumu Krievijas invāzijai Eiropā, jo te dzīvo daudz krievu. «Prokrieviskie separātisti destabilizē Latviju; vai Rietumu spēkiem jāiejaucas?» Šāds jautājums uzdots filmas World War Three: Inside The War Room anotācijā. Kā valdībām rekomendēs rīkoties BBC improvizētajā kara štābā pieaicinātie eksperti – prominenti militāristi, politiķi un diplomāti? Glābs vai ziedos Latviju, lai glābtu Britāniju un pārējo Eiropu no trešā pasaules kara, kodolkara? Līdz pirmizrādei tas vēl nebija zināms.

Latvijā

Šodien "Latvenergo" ēkā Pulkveža Brieža ielā tika pasniegtas AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvas enerģētikā. Ar gada balvām enerģētikā tiek apbalvoti jaunie zinātnieki, kuri piedāvā inovatīvus risinājumus, tāpat apbalvoti pētījumi ar būtisku devumu enerģētikas attīstībā, kā arī tiek godināts mūža ieguldījums, piešķirot Alfrēda Vītola balvu.

Svarīgākais